Juris Pūce.
Juris Pūce.
Foto: Zane Bitere/LETA

Pūce necer uz RD atlaišanas likumprojekta izskatīšanas pabeigšanu Saeimā vēl šogad 1

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) necer uz to, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu Saeimā visos lasījumos tiks izskatīts vēl šogad.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
Lasīt citas ziņas

Pūce pēc valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka šovakar ministrijas pārstāvji konsultējušies ar Valsts kancelejas juristiem, precizējot anotācijas daļu par vienlīdzīguma un samērīguma principu ievērošanu, tādējādi novēršot Saeimas Juridiskā biroja paustos pārmetumus par likumprojekta sākotnējās ietekmes ziņojumu.

Plānots, ka Saeima par likumprojekta nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijām varētu lemt ārkārtas sēdē trešdien, 18.decembrī. “Nesagaidu, ka šī gada laikā likumprojekts tiks izskatīts pilnībā,” pauda ministrs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Paredzēts, ka ārkārtas vēlēšanas varētu notikt divus mēnešus pēc lēmuma par domes atlaišanu pieņemšanas. Ja sākotnēji ticis paredzēts, ka vēlēšanas varētu notikt 29.februārī, patlaban tiek vērtēta iespēja tās rīkot martā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valdība jau divas reizes ir bijusi spiesta pieņemt lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu un pagarināšanu, jo Rīgas dome nespēj nodrošināt “tādu elementāru lietu” kā atkritumu apsaimniekošana.

“Izskatās, ka Rīgas domē aizvien ir grūtības sanākt kvorumā uz domes sēdēm, komitejas sēdēm, un maz kas liecina, ka Rīgas dome patlaban būtu rīkoties spējīga,” vērtēja valdības vadītājs.

Kā ziņots, VARAM izstrādātajā un Ministru kabinetā iesniegtajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas, šāda nostāja pausta Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā par likumprojektu.

Valsts kancelejas juristi izvērtēja VARAM sagatavoto likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” un tā anotāciju. Izvērtējumā Valsts kancelejas Juridiskais departaments norāda, ka pilsoņu vēlētas pārstāvniecības atlaišana ir vērtējama kā vēlētāju gribas ierobežojums, un, lai Ministru kabinets varētu objektīvi izvērtēt VARAM sagatavoto likumprojektu, ir nepieciešams arī vērtēt likumprojektā un anotācijā iekļauto informāciju, tās atbilstību tiesību principiem, jo īpaši vienlīdzības un samērīguma principiem.

“Anotācijā nav pietiekami izvērsta juridiskā argumentācija jautājumā par šā sasaukuma Rīgas domes atkārtotu likuma pārkāpšanu vai nepildīšanu. Anotācija nesniedz izvērtējumu, vai šā sasaukuma Rīgas dome, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, spētu vai nespētu nākotnē atrisināt jautājumus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vai mērķi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevar sasniegt ar citu rīcību,” pauž Valsts kanceleja.

Reklāma
Reklāma

Juristi pauž nostāju, ka anotācijā nav sniegts redzējums, vai un kādā veidā pagaidu administrācija efektīvi atrisinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, ko Rīgas dome nespēja un kā dēļ tiek atlaista.

“Lai Ministru kabinets varētu objektīvi izvērtēt VARAM sagatavoto likumprojektu, priekšlikums precizēt anotāciju. Tāpat priekšlikums dot Rīgas domei pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli par VARAM sagatavoto likumprojektu un anotāciju pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē,” norāda Valsts kancelejas juristi.

VARAM izskatīšanai valdībā virzītais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu tiks skatīts 17.decembrī. Likumprojekts jāpieņem arī Saeimai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.