Pūce noskaņots ar Levitu vēl padiskutēt 1
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“A/P”) pēc sarunām ar koalīcijas partneriem guvis pārliecību, ka visi piekrīt nepieciešamībai īstenot administratīvi teritoriālo reformu.
“Reforma ies uz priekšu,” portālam “LA.LV” sacīja Pūce.
Ekonomikai esot gaidāms grūtāks laiks un tad būs būtiska valsts un pašvaldību sociālā palīdzība iedzīvotājiem un atbalsts uzņēmējdarbībai. Tāpēc esot svarīgi, lai Latvijā būtu spēcīgas pašvaldības.
Piektdien noslēgsies priekšlikumu iesniegšana Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam pirms tā izskatīšanas 3. lasījumā. Ministrs ir pārliecināts, ka pēc Lieldienām aprīļa otrajā pusē komisija varēs sākt priekšlikumu izskatīšanu, lai gan prioritāte, protams, būšot tie jautājumi, kas saistīti ar krīzes pārvarēšanu.
Nedēļas sākumā savus priekšlikumus Administratīvo teriitoriju un apdzīvoto vietu likumam nosūtīja arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš vērsa uzmanību uz to, ka likumprojektā “nepietiekami spēcīgi ir noteikta iedzīvotāju demokrātiskā piederība vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanai”.
Valsts prezidents uzskata, ka jau šajā likumā vajadzēja rast iespēju paust skaidru Saeimas gribu un apņēmību ievērot un aizsargāt identitātes un piederības aspektu.
Levits arī aicina līdz gada beigām valdībai iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu “vietējām kopienām – pilsētām un pagastiem – tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķirt šīm kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanā”.
Vēstulē Saeimai Valsts prezidents arī norāda, ka, sagatavojot projektu uz 3. lasījumu, vēl ir iespēja “mazināt kritiku administratīvi teritoriālajai reformai un radīt priekšnoteikumus sekmīgai tās īstenošanai”.
Ministrs Pūce atgādināja, ka Valsts prezidents ar savām pārdomām bija iepazīstinājis deputātus jau pirms projekta izskatīšanas 2. lasījumā. Daļēji priekšlikumi jau esot ņemti vērā, piemēram, pārejas noteikumos paredzot kultūrvēsturisko novadu stiprināšanu speciālā likumā. Prezidents vēlas, lai jau šajā likumā būtu tas skaidrāk regulēts.
Pūce pieļāva, ka par vairākiem Valsts prezidenta Levita ierosinājumiem vēl varētu padiskutēt. Viņš piekrīt, ka pagastos un pilsētās varētu būt “nulles” līmenis un tas ir svarīgs jautājums. Ministra ieskatā, tas būtu jāregulē Vietējo pašvaldību likumā, par kuru valdībā informatīvais ziņojums bija plānots aprīlī.
Pūce nav pārliecināts, vai “nulles līmenim” ir jābūt vēlētam, bet par to diskusija vēl neesot bijusi. Tam esot gan savi plusi, gan mīnusi, jo ir jāizvērtē, piemēram, kas notiek, ja starp divām vēlētām institūcijām – pagasta valdi un novada domi -, kurām abām ir mandāts, veidojas konflikts. Esot arī jāsaprot, kādas pilnvaras būtu šādai “nulles” līmeņa institūcijai, sacīja Pūce.
Vēstulē Saeimai Valsts prezidents Egils Levits arī aicina visu jautājumu izlemšanā pielietot vienus un tos pašus principus, “nepieļaujot neloģiskas nekonsekvences”.
Kā zināms, lielus strīdus reformas apspriešanā radīja komisijas deputātu atšķirīgā pieeja pašvaldībām. Piemēram, Līvanu novads palika esošajās robežās, bet citas par to spēcīgas pašvaldības tika apvienotas ar citiem novadiem. Rēzeknei saglabāja lielās pilsētas statusu, bet Jelgavai ar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu plānots pievienot Jelgavas un Ozolnieku novadus.
