Juris Pūce.
Juris Pūce.
Foto: Zane Bitere/LETA

Pūce pieļauj iespēju saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu 0

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) neizslēdz iespēju pašvaldību reformas rezultātā saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu, tādējādi veidojot Latvijas karti ar 39 pašvaldībām, aģentūrai LETA atzina pats ministrs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas
Pēc Pūces teiktā, ja konkrētās trīs pilsētas paliks atsevišķi, tad jaunās pašvaldības veidosies šo pilsētu vēsturisko rajonu robežās.

LETA jau vēstīja, ka Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK) aicinās koalīcijas partnerus jau Ministru kabineta līmenī vienoties, ka Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes novadiem pēc administratīvi teritoriālās reformas jābūt atsevišķi no attiecīgajām republikas pilsētām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc Pūces teiktā, veidojot valdību, koalīcijas partijas vienojās, ka lēmums par reformu ir jāpieņem vienprātīgi, tādēļ partneru ierosinājumi šodien tiks izrunāti koalīcijas sadarbības sanāksmē.

“Ja partiju starpā būs tāda vienošanās, ministrijai nav iebildumu precizēt plānu, jo mūsu mērķis ir panākt, lai reforma tiek pieņemta,” sacīja Pūce.

Taujāts, vai šīs trīs pilsētas pēc statusa paliktu kā republikas pilsētas, ministrs pagaidām komentēt nevarēja, jo teica, ka par to tikšot diskutēts koalīcijas sanāksmē.

Savukārt runājot par to, vai ap šīm trim pilsētām veidojamās pašvaldības atbilstu visiem reformas kritērijiem, ministrs atbildēja noraidoši, jo nevienai no tām patlaban nav attīstības centra.

“Šādā situācijā svarīgs jautājums būtu, kā tiks nodrošināta, piemēram, izglītības iestāžu vai sociālo pakalpojumu tīkla plānošana un citas lietas. Mēs esam par to, lai tādos gadījumos, ja patiešām izveidosies novads, kur nav attīstības centra, likumā atsevišķi tiktu uzlikts par pienākumu veidot atsevišķas iestādes, kuru uzdevums būtu uzraudzīt šo darbību īstenošanu,” sprieda Pūce.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šādas pašvaldības būtu dzīvot spējīgas, jo tajās visās būtu vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju un tas ir pietiekami pašvaldības funkciju realizācijai.

Rīt, 15.oktobrī, valdība plāno skatīt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, taču, ja koalīcijas partneri šodien lems par kādu izmaiņu ieviešanu, likumprojekts tiks precizēts.

Pēc Pūces teiktā, izmaiņu ieviešana neapdraudētu savlaicīgu reformas realizāciju.

Kā ziņots, patlaban VARAM piedāvājums paredz no 119 pašvaldībām izveidot 36.