Franks Gordons: Putina “brīnumierocis” 2
“Kremļa saimnieks” (tā Putinu nu dēvē arī valstiskais “RIA Novosti” ziņu dienests) devis plašu interviju trim arābu žurnālistiem (tostarp Krievijas propagandas rupora RT arābu redakcijas darbiniekam). Pēc viņa teiktā spriežot, intervija adresēta drīzāk “kolektīvajiem Rietumiem” nekā austrumniekiem. Viņš pārmet Savienotajām Valstīm izstāšanos no diviem savulaik ar PSRS noslēgtiem līgumiem par zināma rādiusa raķešu izvietošanas aspektiem.
Viņu īpaši satraucot tas, ka ASV jau 2012. gadā, “pirms Trampa”, izstājās no abpusēja līguma par pretgaisa aizsardzību. Amerikāņi iedomājušies, ka viņiem būšot labs “lietussargs” pret Krievijas raķetēm, bet krieviem tāda nebūšot.
Putins lika saprast, ka viņam esot tāds ierocis, kāda nav nevienam, – tādi raķešu kompleksi, kas lido nevis pa ballistisko trajektoriju, bet pa “pārseguma” trajektoriju un ar “hiperskaņas ātrumu”.
Vārdu sakot, kārtējais “brīnumierocis”, kādus Putins jau vairākkārt demonstrējis uz… ekrāna. Tiec nu gudrs!
Šai intervijai sekoja patiešām ievērojams notikums – Putina pirmā oficiālā vizīte Saūda Arābijā. Viss tika organizēts īsti karaliski – ar jātnieku eskortu, greznās zālēs kroņlukturiem mirdzot. Taču Putina galvenais, patiesais namatēvs bija nevis 83 gadus vecais karalis Salmans, bet faktiskais Saūdijas varnesis un lēmējs kroņprincis Mohameds bin Salmans, pasaulē pazīstams kā MBS. Tika spriests par naftas cenām un OPEK valstu problēmām sakarā ar raķešu triecieniem, kas sapostīja Saūdijas svarīgākos naftas ieguves un pārstrādes centrus.
Ārkārtīgi nozīmīgs ir karaļa Salmana izteikums, cik postīgi reģionā darbojas “valsts – agresore”. Tā nav vis Izraēla, tā bija, ir un būs Irāna, ar kuru Krievijai, kā zināms, ir labas, pat sirsnīgas attiecības.
Tā vien šķiet, ka šī Putina vizīte ASV prezidentu Donaldu Trampu zināmā mērā kaitina, jo Saūdija tradicionāli ir ASV stratēģiskā sabiedrotā un tagad “krievi te jaucas”.
Bet “krievi jaucas” arī pavisam citos aspektos tepat Tuvajos Austrumos, šoreiz Sīrijā. Vācu žurnāla “Der Spiegel” Maskavas korespondents Kristians Ešs raksta, ka Putins nupat svinēja savu 67. dzimšanas dienu un Donalda Trampa lēmums izvākt no Sīrijas pēdējos tur palikušos amerikāņu karavīrus ir lieliska dāvana Kremļa saimniekam, jo piešķir Krievijai pilnīgu rīcības brīvību šajā burtiski asiņojošajā valstī, kuras ziemeļaustrumos turku karaspēks tagad izrēķinās ar kurdiem, sagraujot viņu pašpārvaldi.
Un kurdi bailēs no genocīda tagad gatavi pakļauties brutālajam Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam – par prieku Krievijai, kas ir Asada režīma varas garants un uzskata šo vīru par allaž paklausīgu kalpu, jo Putina bruņotā intervence 2015. gada rudenī izglāba viņu no sakāves pilsoņkarā un varbūt no cilpas.
