Kādēļ tik ilgi izmanto “arhaiskās” ūdens skaitītāju rādījumu lapiņas? “RNP” norāda uz cēloni 1
Pārejot uz dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumu iesniegšanu elektroniski, rīdziniekiem tikšot saglabāta iespēja pierakstīt rādījumus un nodot papīra veidā.
Tā vakar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides komitejas sēdē apgalvoja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, pēc deputātu pieprasījuma sniegdams paskaidrojumus par jauno kārtību ūdens skaitītāju rādījumu iesniegšanai.
Saglabājot ierastās papīra lapiņas, pēc viņa teiktā, kopš septembra mainās tikai veids, kā turpmāk rīdzinieki pie tām tiktu.
Iedzīvotājiem, kuri arī turpmāk negribēs nodot rādījumus elektroniski, būs jādodas uz “RNP” klientu apkalpošanas centriem, lai tur saņemtu rādījumu nolasīšanas lapiņas trim mēnešiem – līdz šim ierasto mēneša papīra lapiņu vietā. Septembra beigās pēc šīm lapiņām “RNP” klientu apkalpošanas centros izveidojās garas rindas, kas izraisīja rīdziniekos, sevišķi vecāka gadagājuma ļaužu, lielu neapmierinātību. Aivars Gontarevs taisnojās, ka rindas esot bijušas tikai dažos klientu apkalpošanas centros un tikai dažas dienas.
Jautāts, kāpēc jaunā kārtība ieviesta rīdziniekiem tik negaidīti, “RNP” vadītājs atbildēja, ka par iespēju pāriet uz skaitītāju rādījumu nodošanu elektroniski uzņēmums rakstiski atgādinājis iedzīvotājiem kopš 2012. gada.
Viņaprāt, rādījumu iesniegšana papīra veidā sen ir novecojusi.
Ja kāda daļa iedzīvotāju joprojām grib turēties pie vecās kārtības, tad tā esot viņu pašu izvēle.
Pēc viņa teiktā, jebkādas pārmaiņas kādai daļai iedzīvotāju, kuri tām laikus nepievērš uzmanību, sagādā pārsteigumu un neapmierinātību. Aivars Gontarevs pauda pārliecību, ka par spīti kādas iedzīvotāju daļas neapmierinātībai, jaunās kārtības ieviešana sevi jau esot attaisnojusi.
Salīdzinājumā ar augustu septembrī audzis to klientu skaits, kuri nodevuši rādījumus elektroniski (augustā – 48 530, septembrī – 64 677). Šā gada 1. oktobrī rādījumus elektroniski jau nodevuši 88 224 klienti, bet papīra lapiņu veidā tos nodevis 8921 klients. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nodoto lapiņu skaits sarucis par 29 909. Iedzīvotāji, kuri negrib vai nevar iesniegt rādījumus elektroniski, var tos nodot ar mobilā tālruņa īsziņu vai “RNP” klientu apkalpošanas centros izvietotajos patēriņa skaitītāju kioskos.
Aivars Gontarevs uzskata, ka cēlonis šīm, viņaprāt, arhaiskajām lapiņām esot tas, ka “RNP” ir starpnieks maksājumiem par ūdeni pašvaldības uzņēmumam “Rīgas ūdens”.
Ja “Rīgas ūdens” būtu noslēdzis ar iedzīvotājiem vienošanos par tiešajiem norēķiniem, viņaprāt, starpnieks nebūtu vajadzīgs. Izzustu arī ūdens patēriņa milzu starpības veidošanās starp nama ievadā un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem.
Uz deputātu jautājumu, kā “Latvijas gāzei” vai “Latvenergo” izdevies atbrīvoties no datu iesniegšanas papīra veidā, Aivars Gontarevs atbildēja, ka šiem uzņēmumiem esot bijušas lielākas iespējas to izdarīt. Viena no iespējām, kā atbrīvoties no lapiņām, viņaprāt, būtu attālināti nolasāmu skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos. Taču pašlaik tai esot vāja iedzīvotāju atsaucība.
Pēc “RNP” datiem, par uzņēmuma apsaimniekoto namu iedzīvotāju organizēto kopsapulču rezultātiem, kur ūdens patēriņa starpība pārsniedz 20% trīs mēnešus pēc kārtas, tikai astoņu daudzstāvu namu iedzīvotāju piekrituši šādu skaitītāju uzstādīšanai. Toties 401 daudzstāvu nama iedzīvotāji iebilduši pret tiem vai nav varējuši sapulcināt vairākumu.
“Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa deputātiem apgalvoja, ka neredzot ekonomisku pamatojumu pārejai uz tiešajiem norēķiniem.
Pēc viņas teiktā, lai kaut ko mainītu, esot vispirms jāķeras pie grozījumiem namu apsaimniekošanas likumos un Ministru kabineta noteikumos. Pašlaik tie esot sakārtoti tā, ka uzņēmuma atbildība par ūdens patēriņu ir tikai līdz nama ievadā uzstādītajam ūdens patēriņa skaitītājam. Kas notiek namā, par to atbild nama pārvaldnieks.
Neiebilstot pret ūdens patēriņa rādījumu elektronisku nodošanu, Vadims Baraņņiks un vēl citi pašvaldības deputāti tomēr pauda bažas, kā turpmāk to spēs vientuļi vecāka gadagājuma rīdzinieki, kuriem nav ne datoru, ne mobilo tālruņu, tostarp ar vāju redzi, kustību traucējumiem, kuri ar kājām nekad nespēs izstaigāt pēc papīra lapiņām uz “RNP” klientu apkalpošanas centriem.
“RNP” pienākums būtu noskaidrot, cik ir to rīdzinieku, kuriem būtu nepieciešama papildu palīdzība – tā, lai jaunā kārtība neiedzītu viņus parādos.
Deputāti tāpat šaubās, vai viņiem palīdzēs arī piedāvātie rādījumu nodošanas kioski “RNP” klientu apkalpošanas centros, kuros, kā apgalvo Aivars Gontarevs, darbinieki izrādot, kā ar tiem jārīkojas. To vietā būtu jāievieš vienkāršāka rādījumu iesniegšana – līdzīga tai, kā pašlaik pie tirdzniecības centriem izveidotajās autostāvvietās autobraucēji reģistrē savu spēkratu novietošanu.
Vai "Rīgas ūdenim" būtu jāpiedāvā iedzīvotājiem iespēju norēķināties pa tiešo - bez starpniekiem?
