Publicitātes foto

Rādīs Anšlava Eglīša lugu “Pēc kaut kā cēla, nezināma” 0

Sestdien, 19. oktobrī, Jāņa Akuratera muzejā viesosies Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” teātra studija “Rampa” ar režisores Ināras Čakstes iestudēto Anšlava Eglīša lugu “Pēc kaut kā cēla, nezināma”, LA.lv uzzināja Memoriālo muzeju apvienībā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

“Būt vienam ar sevi – tā ir ļoti dīvaina lieta. Tas tikpat kā aplūkot savu dvēseli spogulī. Skaties un brīnies, kāds ērms tu esi,” – tā Anšlavs Eglītis (1906–1993) raksta laikrakstā “Latvija Amerikā” 1960. gadā savā veidotajā citātu stūrītī. Par nepieciešamību būt vienam ar sevi, par nepieciešamību ieraudzīt realitāti un par sapņa un “sirds ilgu” vajadzību Anšlavs Eglītis vēsta arī lugā “Pēc kaut kā cēla, nezināma”.

Šo lugu viņš uzraksta pēc aktiera Jāņa Šāberta lūguma Ceļojošā teātra turnejai 1960. gadā. Jānis Šāberts galvenajām lomām bija sarunājis dziedātāju Ādolfu Kaktiņu un aktrisi Almu Maču no Kanādas. Arī pats bija gan izrādes režisors, gan aktieris tajā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Alma Mača, kad viņai zvanījis Mariss Vētra, lai noskaidrotu, vai viņa tiešām piekritusi būt par aktrisi Jāņa Šāberta iecerētajā izrādē, kam Anšlavs Eglītis vēl tikai tai brīdī rakstījis jaunu lugu, atbildējusi: “Esmu to visvisādi jau izsapņojusi.

Pagājušo nakti sapņoju, ka Anšlavs Eglītis to uzrakstījis tā, ka Šāberts man uz skatuves nāks pretī ar sivēnu rokās.

(..) Es skaidri to redzēju, un Šāberts izskatījās tieši tā, kā toreiz sportists Plūme, kad latvju pagastā viņam cūkas bija izsprukušas no aploka.” (“Latvija Amerikā”, 1960. gada 30. martā)

Luga pirmizrādi piedzīvoja 1960. gada 10. septembrī Ņujorkā. Līdz gada beigām četros mēnešos Ceļojošais teātris nospēlēja 39 izrādes 38 latviešu trimdinieku centros ASV un Kanādā, šķērsojot kontinentu no austrumiem uz rietumiem. Izrādi bija noskatījušies 11 000 skatītāji. Ar šo izrādi Ādolfs Kaktiņš svinēja savu 75 gadu jubileju un savas skatuves darbības 50 gadus.

Pēc šīs reizes lugu labprāt iestudēja trimdas latviešu teātra trupas ASV, Kanādā, Austrālijā un Eiropā. No 90. gadiem “Pēc kaut kā cēla, nezināma” ir arī Latvijas teātru repertuāros. 1990. gadā kā vienu no savām pēdējām izrādēm Valmieras teātrī to iestudēja režisors Pēteris Lūcis.

Šajā sezonā lugu ir iestudējusi arī Iļģuciema teātra studija “Rampa”, pirmizrāde bija 9. septembrī. Režisori Ināru Čaksti un teātra studiju“Rampa” īpaši saista latviešu dramaturģija – Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Akuratera, Leldes Stumbres u.c. autoru darbi ir bijuši šī teātra nesenajā repertuārā. Anšlava Eglīša lugā režisori īpaši interesē tēma par to, cik liela nozīme mūsu dzīvē ir pašu radītiem “sapņiem”.

Reklāma
Reklāma

Iļģuciema Kultūras centra teātra studija “Rampa” ar savām izrādēm Jāņa Akuratera muzejā viesojas ik gadu. Akuratera mājas interjera telpas īpašu “īstuma” gaisotni piešķir katrai izrādei. Ināras Čakstes režijā teātra studija ir iestudējusi un muzejā izrādījusi arī Jāņa Akuratera darbus – 2008. gadā “Kalpa zēnu vasaru”, 2014. gadā pasaku lugu “Šis un tas Itnekas”, 2019. gadā lugu “Taisnības meklētāji”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.