Raidījums: “Latvenergo” lietas sarunas izgaismo iespējamu korupciju Daugavpils koģenerācijas projektā 0
Tā dēvētās “Latvenergo” lietas sarunas izgaismo iespējamu korupciju Daugavpils koģenerācijas projektā, atsaucoties uz savā rīcībā esošiem 2010.gadā notikušu telefonsarunu ierakstiem, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Pirms deviņiem gadiem valsts uzņēmumu “Latvenergo” satricināja korupcijas skandāls saistībā ar vairākiem daudzmiljonu iepirkumiem. Tā rezultātā amatus zaudēja “Latvenergo” un tā meitasuzņēmuma “Sadales tīkls” vadība, bet tiesās nonāca vairāki kriminālprocesi.
Raidījuma ieskatā pastāv dažas norādes, ka “de facto” rīcībā esošās telefonsarunas varētu būt tapušas tā sauktās “Latvenergo” lietas ietvaros. Pirmkārt, sarunas notikušas 2010.gada pavasarī – ap to laiku ierakstītas arī citas sarunas, ko tagad prokurori izmanto kā pierādījumu tiesā. Otrkārt, sakrīt vairākas iesaistītās personas. Piemēram, viens no runātājiem, “Latvenergo” meitas uzņēmuma darbinieks Edgars Vitkovskis tika aizturēts vienlaicīgi ar koncerna vadītājiem, bet vēlāk lieta pret Vitkovski tika izbeigta. Starp aktīvākajiem runātājiem pa telefonu bija par citām epizodēm tagad jau tiesātie uzņēmēji Andrejs Livanovičs un Jevgēnijs Levins.
Raidījums vēsta par kādu līdz šim nezināmu “Latvenergo” lietas atzaru. Telefonsarunās par kādu “Rietumu bankas” finansētu koģenerācijas projektu Daugavpilī, kurās piedalījās uzņēmēji, “Latvenergo” struktūru darbinieki un starpnieki, spriests par “prēmēšanas fondiem”, pateicībām un pilsētas valdošā režīma attieksmi.
Galvenie runātāji 2010.gada pavasarī fiksētajās sarunās ir četri: “Latvenergo” lielajā lietā apsūdzētais konsultants, kurš jau atzīts par vainīgu kukuļdošanā Pļaviņu HES rekonstrukcijas iepirkumā Andrejs Livanovičs; par tirgošanās ar ietekmi atbalstīšanu apsūdzētais Jevgenijs Levins, kurš savulaik pie Livanoviča bija atvedis TEC-2 rekonstrukcijā ieinteresētu Turcijas kompāniju; uzņēmējs Andrejs Dozorcevs, kurš ir oficiālais patiesā labuma guvējs vairākās koģenerācijas stacijās; un toreizējais “Sadales tīkla” Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis. Sarunu dalībnieki apspriež iespējamo koģenerācijas projektu “Daugavpils siltumtīklu” siltumcentrālē Nr.1.
2010.gada martā pašvaldības uzņēmums “Daugavpils siltumtīkli” izsludināja iepirkumu par tiesībām piegādāt siltumenerģiju uzkarsēta ūdens veidā siltumcentrālē Nr.1 jeb SC-1. Potenciālos piegādātājus pārstāv Dozorcevs un Levins. Kā starpnieks starp viņiem un “Sadales tīklu”, ar kuriem jāsaskaņo elektrības pieslēgums koģenerācijas stacijai, aprīļa sākumā piesakās Livanovičs.
Sarunu dalībnieki palīdz viens otram atrisināt tehniskas lietas, lai stacijai varētu izveidot elektrības pieslēgumu, bet sarunās arī tiek piesaukta nepieciešamība paņemt “mūsu montāžistu”, kas veiktu darbus, tiek pieminēts “prēmēšanas fonds”, norādīts uz to, ka “cilvēki, protams, būtu pateicīgi, ja jūs tāmē viņiem ieliktu kādu rezervi” un izteikts precizējums, “lai tas vismaz izskatītos ar četrām nullēm”.
Raidījums noskaidrojis, ka izmeklēšana Daugavpils virzienā tālāk par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) netika. Prokuratūrā LTV atbildēja, ka KNAB nav lūdzis sākt kriminālvajāšanu par šādu epizodi. Savukārt KNAB atbilde ļauj secināt, ka jau lietas sākotnējā stadijā par sarunās minēto netika savākta pietiekami sīka informācija.
“Izvērtējot tobrīd krimināllietai pievienoto sarunu apjomu, operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu kvalitāti un ticamību, secināts, ka operatīvo darbību pasākumu ietvaros nebija detalizēti pārbaudīts un pirmstiesas izmeklēšanas laikā netika iegūta papildus informācija, kas liecinātu par iespējamu kukuļošanu saistībā ar koģenerācijas projektiem Daugavpils siltumtīklos,” raksta KNAB.
“de facto” arī uzdeva virkni jautājumu “Rietumu bankai”, kuras akcionārs Leonīds Esterkins vairākkārt sarunās pieminēts kā Daugavpils koģenerācijas projektā ieinteresētā persona. “Rietumu bankai” arī tika vaicāts, vai KNAB prasīja bankai kādus paskaidrojumus. Taču banka ļoti īsi atbildēja, ka tai “nav komentāru šajā sakarā”.
Sarunās nepārprotami piesaukts arī toreizējais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, kurš raidījumam noliedza, ka būtu kādu mudinājis uz nelikumīgu rīcību.
