Skaidu plākšņu ražotājs “Kronospan Riga” plāno četrkāršot jaudu 0
“Kronospan Riga” plāno modernizāciju un darbības paplašināšanu, liecina ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana.
Iecerēts, ka “Kronospan Riga” saražoto kokskaidu plātņu apmērs pieaugs līdz 650 000 kubikmetru gadā, laminēto kokskaidu plātņu ražošana palielināsies līdz 26 miljoniem kvadrātmetru gadā, orientēto kokskaidu plātņu ražošanas apmēri sasniegs miljonu kubikmetru gadā.
Savukārt nebīstamo koksnes atkritumu reģenerācijas apmērs pieaugs no 200 tūkstošiem tonnu līdz 900,4 tūkstošiem tonnu gadā. Nebīstamo koksnes atkritumu pārstrādes sadaļā ietilpst mežizstrādes atkritumi, mizu un korķa atkritumi, zāģskaidas, koksnes atgriezumi, sabojāta koksne, koksne no šķirošanas iekārtām un ēku nojaukšanas un būvniecības, kā arī sadzīvē radušies atkritumi.
Kā sarunā ar “LB” norādīja uzņēmuma valdes locekle Vivita Vāvere-Ozola, uzreiz gan netiks sasniegta maksimālā jauda, tas varētu notikt pakāpeniski vairāku gadu periodā. Lai nebūtu jāveic jauns ietekmes uz vidi novērtējums, uzņēmums jau tagad ierēķinājis maksimālās jaudas. Jaunas ražošanas ēkas netiks būvētas, bet tiks veiktas investīcijas esošajās iekārtās.
Sabiedriskās apspriešanas laikā blakus esošā uzņēmuma SIA “BIC” valdes loceklis Andrejs Mitrofanovs aicināja “Kronospan Riga” risināt problēmu ar transporta plūsmu. “Vienā savā uzņēmumā nevaram iebraukt, jo stāv “fūres”. Klienti nevar piebraukt pie mums, mēs nevaram izbraukt no teritorijas, jo ir bloķēts ceļš. Otra lieta – ceļa apmales. Nav stāvvietas, viss transports tiek izvietots ceļa garumā zaļajā zonā. Policija klusē, neko nedara, tas mums nepatīk, jo nevaram izbraukt no otras teritorijas, jo pretī vārtiem stāv “fūres”. Kas notiks, ja uzņēmums paplašinās savu darbību?” jautā Mitrofanovs.
Vivita Vāvere-Ozola norāda, ka uzņēmums jau vairākkārt vērsies Rīgas domē ar jautājumu pēc iespējas ātrāk sakārtot infrastruktūru un nodrošināt ražošanas uzņēmumu vajadzības, bet pagaidām virzības nav. Pats uzņēmums uz savu galvu neko darīt nevarot.
Pēc Mitrofanova teiktā, otrs būtisks jautājums – ekoloģiskā situācija, jo cilvēki pastiprināti slimo ar astmu. Iespējams, vainīgi kokskaidu putekļi, kas rodas ražošanas procesā. Vivita Vāvere-Ozola gan norādīja, ka “Kronospan Riga” neviens darbinieks nav sūdzējies par šādu slimību un tā nav konstatēta kā arodslimība. Šis jautājums prasa papildu izmeklēšanu, ja tāda situācija konstatēta, viņa piebilda.
“Kronospan Riga” lielāko daļu saražotā eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm. “Kronospan Riga” pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, strādāja ar 231,466 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 34,2% – līdz 119,859 miljoniem eiro. “Kronospan Riga” izveidota 2005. gadā, un līdz 2013. gada oktobra vidum tā strādāja ar nosaukumu “Bolderaja Ltd”. Kompānijas pamatkapitāls ir 40 999 816 eiro.
“Kronospan Riga” vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrēta kompānija “Kronospan Baltic Holdings LTD”, bet tās patiesie labuma guvēji, pēc “Firmas.lv” datiem, ir Lihtenšteinas princis Mihaels, Kipras pilsonis Spirs Spiru un Lihtenšteinas pilsonis Kristofs Antons Nuts.
