Rejošais briedis ar ilkņiem un ragiem – muntjaks 0
Kad pirmo reizi pirms gadiem desmit bija iespēja aizbraukt uz Angliju muntjaku medībās, uz šo briedīti skatoties, nevarēju saprast, kas tas ir. Truša, stirnas un citplanētieša krustojums, kas grauj līdzšinējo izpratni par to, kas ir briežveidīgais. Ar ragiem un ilkņiem, turklāt tēviņi cīnās nevis ar ragiem, bet ar ilkņiem. Eiropā muntjaks ir ievazāts tāpat kā Sika briedis un citi dīvainie brieži.
Muntjakiem ir vairākas pasugas, bet Eiropā dzīvo Rīvsa muntjaks jeb Ķīnas muntjaks. Nosaukts par godu Britu Austrumindijas kompānijas darbiniekam Džonam Rīvsam. Mūsdienās muntjaks introducēts ne tikai Anglijā, bet arī Beļģijā, Nīderlandē, Īrijā. Sastopams arī Japānā. Muntjaki mēdz izaugt līdz 50 cm augsti skaustā un apmēram metru garumā. Tam ir arī dažus centimetrus gara astīte. Pieaudzis tas sver vidēji 10 līdz 18 kg. Tā apmatojums ir sarkanīgi brūns ar svītrām uz sejas. Vēders šim dzīvnieciņam ir krēmīgi balts. Tēviņiem ir īsi ragi, apmēram 4 – 10 cm gari, kā arī gari augšējie ilkņi – 2 līdz 5 cm. Mātītēm ragu vietā ir tikai puļķīši.
Rīvsa muntjaks ēd zālīti, pumpurus, jaunos dzinumus, sūnas, ogas, riekstus, kā arī koku mizu. Šim briedītim ir izteikti rejoša balss. Rējieni parasti dzirdami riesta laikā vai kad izdevies dzīvnieciņu pārsteigt.
Muntjakiem patīk uzturēties mežā un krūmājos, viņi ir vientuļnieki, kas aktīvi kļūst krēslas stundās. Gan mātītes, gan tēviņi savu nelielo teritoriju iezīmē ar īpašiem dziedzeriem. Kad notiek cīniņi, tēviņi pretinieku ar ragiem mēģina nogāzt no kājām, bet ievainot to cenšas ar ilkņiem.
Muntjaku kazas sasniedz dzimumgatavību jau savas dzīves pirmajā gadā. Pārošanās notiek visa gada garumā. Divos gados muntjaku kazai var piedzimt trīs kazlēni.Rīvsa muntjaki tika ievesti Anglijā 19. gadsimtā, un, lai gan no Voburnas abatijas parka ik pa laikam kāds dzīvnieciņš izmucis, visticamāk, lielā populācija radusies no dzīvniekiem, kuri izbēguši no Vipsneidas zooloģiskā dārza. Pagājušajā gadā muntjaku skaits Anglijā tika lēsts ap 60 tūkstošiem, un šos dzīvniekus uzskata par kaitniecisku invazīvo sugu. No 2007. līdz 2014. gadam tika nesekmīgi īstenota šo dzīvnieku skaita samazināšanas programma Izu Ošima vulkāniskajā salā, bet joprojām tur ir ap 11 tūkstošiem muntjaku ar gada pieaugumu 15% apmērā.
Tipiska muntjaka trofeja ir ragi ar maziem žuburīšiem, kas aug no rozetes. Mēdz arī būt citādi veidoti ragi. Lai sasniegtu medaļu, ragiem jābūt vismaz 10,5 cm gariem, bet iekšējam ragu izvērsumam jābūt ap 11 cm, savukārt mazajiem žuburiem jābūt vismaz 1,5 cm. Pēc CIC standartiem, lai sasniegtu bronzu, jāiegūst 56 punkti, sudrabu – 58,5 punkti, bet zeltu – 61 punkts.
Muntjaku medības Eiropā ir diezgan populāras, un arī izmaksas nav pārāk grandiozas. Vienas dienas medības Anglijā diviem medniekiem bookyourhunt.com tiek piedāvātas par apmēram 550 eiro. Ja muntjaku medības gribas apvienot ar dambriežu un Ķīnas ūdensbriežu medībām, tas jau izmaksās 800 līdz 1500 eiro. Ir arī smalkāki piedāvājumi. Piemēram, europehunts.com muntjaka trofeju piedāvā par apmēram 1200 eiro, plus dienas pavadīšana 300 eiro, kā arī papildus jāmaksā par dzīvošanu un ēšanu. Tomēr jāsecina, ka šis ir diezgan pieejams medījums par saprātīgām cenām.
