Rīgas domes atlaišana “nobremzējas” 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) centieni jau otrdien panākt valdības atbalstu Rīgas domes atlaišanas likuma projektam, lai to varētu iesniegt Saeimā, piedzīvoja neveiksmi. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) neiekļāva to valdības sēdes darbakārtībā, aicinot diskusijā ar profesionāliem juristiem pārliecināties, vai projekts “nerada neprognozējamas sekas”.
Nesekmīgs vakar bija arī Rīgas domes opozīcijas mēģinājums izcīnīt Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) atbrīvošanu no amata,
apelējot pie koalīcijas deputātu sirdsapziņas. Tāpat kā pagājušajā piektdienā pēc Rīgas mēra iniciatīvas sasauktajā domes ārkārtas sēdē, tā arī otrdien vairākums domnieku nobalsoja par N. Ušakova palikšanu postenī. Lielākais ieguvums no šīs sēdes varētu būt N. Ušakova solījums strādāt kopā ar opozīciju, kuras viedokli līdz šim koalīcija bija ignorējusi. “Mēs nerunājam par sarkanajām līnijām. Mums ir iespējams kopīgiem spēkiem padarīt Rīgu labāku,” debašu izskaņā pirms neuzticības balsojuma sacīja N. Ušakovs. Viņš atzina, ka pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme” (“RS”) ir smaga krīze, bet situāciju nevarēšot padarīt labāku, to politizējot.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu par iespējamo amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu SIA “Rīgas satiksme” trīs veiktajos iepirkumos. Domnieks Nauris Puntulis (NA) opozīcijas vārdā norādīja, ka N. Ušakovam kā pašvaldības uzņēmuma kapitāldaļu turētājam pēc šādiem notikumiem pienāktos atkāpties. Taču amatu atstāja vicemērs Andris Ameriks (GKR), kura vietā par priekšsēža vietnieku otrdien ievēlēja Oļegu Burovu (GKR). Vairāki deputāti gan norādīja, ka A. Ameriks nav iesaistīts “RS” uzraudzībā. “Ameriks ir kļuvis par upurjēru, kuru upurēja, lai kāds būtu sodīts,” sēdē sacīja Vilnis Ķirsis (“Vienotība”).
Ķirsis uzskata, ka N. Ušakovs “vai nu ir ieinteresēts piesegt to, kas notiek pašvaldības uzņēmumā, vai arī viņš ir absolūti nekompetents”. Taču abos gadījumos N. Ušakovs neesot piemērots domes priekšsēža amatam, uzskata V. Ķirsis.
“Rīgas domes priekšsēdētājam būtu jāatkāpjas, bet, ja runājam par [domes atlaišanas projekta] tiesiskajām sekām, ir nepieciešams nopietns juristu atzinums,” valdības sēdē sacīja premjers M. Kučinskis. Viņu nepārliecināja dokumentam labvēlīgs Tieslietu ministrijas atzinums, kas sagatavots K. Gerharda partijas biedra Dzintara Rasnača vadītajā ministrijā. Atbalstu neguva arī ierosinājums projektu par Rīgas domes atlaišanu iekļaut nākamajā valdības sēdē. Tā ir paredzēta 2019. gada 8. janvārī, bet nav zināms, vai līdz tam Latvijā jau nebūs cita valdība.
Pirms valdības sēdes K. Gerhards kopā ar ministrijas juristiem dokumentu prezentēja Saeimas frakciju vadībai.
Uz tikšanos bija ieradušies tikai to politisko spēku – Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas (JKP), “Attīstībai/Par!” (“AP”) un “Jaunās Vienotības” (“JV”) – pārstāvji, kuri ir noskaņoti atbalstīt Rīgas domes atlaišanu. Juta Strīķe (JKP) ir pārliecināta, ka pašvaldībā notiekot “sistemātiska pretlikumīga darbība”. Arī “AP” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, kurš nākamajā valdībā varētu pārņemt VARAM vadību, uzskata, ka Rīgas dome nav spējusi uzraudzīt SIA “Rīgas satiksmes” darbību “un pašvaldības darbs ir caurausts ar korupciju”.
Konstitucionālo tiesību jurists Edgars Pastars “LA” atzina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir pienākums vērtēt, vai “pašvaldība ir veikusi visus uzdevumus, kas tai būtu jāveic kā rūpīgam saimniekam”. Tāpat Ministru kabinets var sākt diskusiju par šo jautājumu un vērtēt, ko par Rīgas domes darbību teikusi Valsts kontrole, kādas darbības ir veikusi opozīcija.
“Tā nav tikai priekšsēdētāja, bet visas domes atbildība. Taču tas vien, ka dažiem cilvēkiem uzliek rokudzelžus, nevar būt par pamatu pašvaldības atlaišanai,” uzskata E. Pastars. Tajā pašā laikā tas varot būt par pamatu, lai sāktu diskusiju, kas šajā gadījumā esot vietā, bet tai esot jābūt profesionālai, nevis politiskai. Pēc tam varēšot secināt, vai ir nepieciešama domes atlaišana vai ir iespējami citi risinājumi – piemēram, uzlabot kārtību, kādā tiek uzraudzīta pašvaldības uzņēmumu darbība, piebilda eksperts.
