Vidzemes tirgus teritorija.
Vidzemes tirgus teritorija.
Foto: Toms Koklītis/LETA

Rīgas Vidzemes tirgus nomas tiesību izsolei nav pieteicies neviens pretendents 0

Rīgas Vidzemes tirgus nomas tiesību izsolei noteiktajā termiņā nav pieteicies neviens pretendents, tāpēc tiks pārvērtēts iespējamais tirgus attīstīšanas modelis, aģentūra LETA apstiprināja AS “Rīgas Centrāltirgus” pārstāve Ilze Lapko.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Nepiesakoties nevienam interesentam, 9.martā plānotā izsole nenotiks. Uzņēmuma vadība norāda, ka pārskatītais Vidzemes tirgus attīstīšanas modelis vēlāk tiks izskatīts akcionāru sapulcē. Vienīgais Centrāltirgus akcionārs ir Rīgas dome.

Bijušais Rīgas domes deputāts Andris Bačkurs (“Latvijas attīstībai”) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka izsoli “izdevies apturēt”, pateicoties aktīvo iedzīvotāju – Alijas Turlajas, Alehandro Georga Blūmentāla un Toma Krilova – aktivitātēm. Turlaja gaidāmajās vēlēšanās startēs no “Attīstībai/Par/Progresīvie” saraksta. Aktīvisti izveidojuši iniciatīvas grupu “Matīsa tirgus 3.0” un vērsušies pie uzņēmuma kapitāldaļu turētāja Jura Radzeviča (GKR), centrāltirgus un domes vadības, aicinot diskusijās par tirgus nākotni iesaistīt visu sabiedrību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vidzemes tirgus iniciatīvas grupa sadarbībā ar Rīgas Centra attīstības biedrību iestājas par tirgus jauna pārvaldības modeļa izstrādi, sevišķi rosinot izskatīt publiskās privātās partnerības modeli, kā arī pārskatīt pārtikas ražošanas un aprites metodes.

Rīgas Centra attīstības biedrība vēlas Vidzemes tirgus teritorijā redzēt “darbīgu tirdzniecības laukumu, kurā ienākumi no pārdotajiem produktiem paliek valstī, nevis aizplūst uz ārvalstu koncerniem”. “Tirgus tieši tāpēc, ka tajā ir bijis viens apsaimniekotājs, pēdējos desmitus gadus ir stagnējis. Pilsēta vairs nevar to atļauties, un ir jāmeklē citi pārvaldības modeļi,” uzskata Turlaja, norādot, ka tirgū jāļauj ienākt pagaidu iniciatīvām, kā arī zemniekiem un mājražotājiem uz labiem nosacījumiem.

“Tam būs nepieciešams neliels, bet vērtīgs ieguldījums no pašvaldības puses – sakārtot elementāru infrastruktūru. Nākamos mēnešus varam pulcināt visdažādākos partnerus un kopīgi atrast labāko pārvaldības modeli un juridisko ietvaru tirgus pārvaldībai,” uzskata Turlaja.

Kā ziņots, janvāra sākumā Rīgas Centrāltirgus izsludināja pieteikšanos Brīvības ielā 90A esošā Vidzemes tirgus nomas un apbūves tiesību mutiskai izsolei. Nomas tiesības bija plānots izsolīt uz 30 gadu termiņu.

Izsole tika izsludināta, jo 2019.gada sākumā Rīgas dome uzdeva Centrāltirgum kā Vidzemes tirgus teritorijas pārvaldniekiem izstrādāt teritorijas attīstības vīziju.

Tā rezultātā uzņēmums SIA “Colliers International Advisors” izstrādāja trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjaunošanas scenārijus, no kuriem Centrāltirgum bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēt arī domes vadībai.

Pirmais variants paredzēja, ka visu tirgus atjaunošanu un pārvaldību uzņemas pats uzņēmums. Šādā gadījumā centrāltirgum būtu jāņem kredīts vismaz 14 miljonu eiro apmērā. Iepriekš tika norādīts, ka, no uzņēmējdarbības risku viedokļa raugoties, šim scenārijam ir visaugstākais riska līmenis, jo Centrāltirgum nav pieredzes mūsdienīgu darījumu ēku attīstīšanā, kā arī tas ir pretrunā ar tirgus vidējā termiņa attīstības stratēģiju. Pluss šādai izvēlei būtu tas, ka visu atbildību par tirgū notiekošo uzņemtos Centrāltirgus un nepastāvētu risks, ka kāds no nomniekiem nepilda tiem uzliktos uzdevumus.

Reklāma
Reklāma

Otrs variants paredzēja, ka daļu tirgus attīsta Centrāltirgus, bet daļu – nomnieks, kuram nomas tiesības tiktu nodrošinātas uz 30 gadiem. Investora pārziņā varētu tikt nodots Gaļas paviljons un darījumu ēka. Šādā gadījumā Centrāltirgum būtu jāiegulda aptuveni 4,6 miljoni eiro, no kuriem 3,7 miljoni būtu aizņēmums bankās. No risku viedokļa raugoties, šim scenārijam tika piešķirts “vidējs” riska līmenis, jo Centrāltirgus varētu izmantot savu pieredzi paša tirgus teritorijas attīstīšanā, savukārt darījumu ēku un ēdināšanas paviljonu uzticētu investoriem.

Savukārt trešais scenārijs paredzēja, ka visa tirgus teritorija, līdzīgi kā Āgenskalna tirgus, tiek nodota nomnieka pārziņā uz 30 gadiem. Šim scenārijam esot viszemākais riska līmenis, jo Centrāltirgum nebūtu jāiegulda nekādi līdzekļi, kā arī uzņēmums iegūtu nomas maksas un pēc nomas līguma beigām saņemtu sakārtotu īpašumu. Mīnuss šim scenārijam esot ierobežotais potenciālo investoru skaits. Centrāltirgus vadības ieskatā, Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgākais ir trešais variants.