Rīgas zoodārzs lūdz iedzīvotāju palīdzību 0
Šogad – 31 gadu pēc Eiropas kokvaržu atkalatjaunošanas projekta sākuma Latvijā, Rīgas zoodārzs nolēmis izpētīt šo abinieku pašreizējo izplatību un lūdz iedzīvotāju palīdzību kokvaržu apdzīvoto dīķu meklējumos.
Dzirdot kokvardes balsi, zoodārza speciālisti lūdz ziņot e-pastā [email protected], vai sazināties telefoniski 29294858, norādot pēc iespējas precīzāku dīķa atrašanās vietu un paša ziņotāja tālruņa numuru saziņai ar zoodārza speciālistiem, kuri centīsies klātienē apsekot “varžainākās” vietas.
Tā kā Latvijas likumi Eiropas kokvaržu dzīves vietās neparedz nekādus saimnieciskās darbības ierobežojumus, vai liegumu izveidi, tad šim pētījumam būs vien tīri zinātnisks raksturs, norāda zooloģiskais dārzs.
Dienvideiropā itin bieži sastopamā Eiropas kokvarde tika uzskatīta par Latvijā praktiski izzudušu sugu jau kopš 19. gadsimta beigām.
1988. gadā Rīgas zooloģiskais dārzs uzsāka unikālu šīs sugas atkal atjaunošanas darbu, izlaižot dabā Embūtes pagastā – dabas liegumā “Blažģa ezers” – zoodārzā izaudzinātus kokvardēnus. Piecu gadu laikā tika izlaisti 4110 vardulēni. 1995. – 1999. gados gandrīz 2000 kokvardēni uzsāka dzīvi dabā netālu no Ēdoles.
Šobrīd nav drošu ziņu par to, cik lielu teritoriju apdzīvo savulaik izlaisto abinieku pēcnācēji, taču jau gadsimtu mijā skaļā kokvaržu krekstēšana skanēja dīķos Bunkā, Vecpilī, Kalvenē, Vaiņodē un daudzviet citur, visai tālu no izlaišanas vietas.
Nu pienācis laiks “inventarizācijai”, lai saprastu, kāds šajos 30 gados ir bijis ņiprās kokvardītes atgriešanās ceļš Latvijā.
Pamanīt šo zaļo tikai dažus centimetrus lielo un labi maskēto abinieku garā zālē, avenājos vai uz zemāku krūmu lapām ir teju neiespējami, tāpēc visvienkāršāk tos meklēt maijā, kad nelielos nārsta dīķos kokvaržu tēvi rīko ļoti skaļus un tālu dzirdamus “koncertus”.
Rīgas zoodārza speciālisti būs ļoti pateicīgi katram, kurš atsūtīs ziņu par šādu dīķu atrašanās vietām.
NOKLAUSIES! Kādas skaņas izdzirdot, jāziņo zoodārzam?
