Ekrānuzņēmums no “RīgaTV 24” video.

Ekonomists Bērziņš par NĪN likmēm: “Nodokļi nav tikai līdzeklis valsts kases palielināšanai” 3

“Jebkura nodokļu iniciatīva, kas izriet no šīm kadastrālajām vērtībām, ir saistīta ar kaut kādu mērķi. Nodokļi nav tikai līdzeklis valsts kases palielināšanai, bet mēģinājums cilvēkus vedināt uz kaut kādu rīcību. Nekustamie īpašumi nav tikai dzīvesvieta, tie ir investīciju, ražošanas, lauksaimniecības un meža objekti, kas nodrošina arī peļņas gūšanu,” RīgaTV 24 raidījumā “Ziņu Top 5” sacīja ekonomists, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas
Tas, kas pēc ekonomista domām trūkstot nodokļu piedāvājumos – skaidri definējumi, ko ar šo rīcību vēlas panākt.

Nodokļu likmes vai kadastra vērtības esot tikai risinājumi kāda mērķa sasniegšanai. Bet, runājot par kadastrālo vērtību atbilstību tirgus cenām, normāla prakse esot, ka šī atbilstība ir, kas gan pēc Bērziņa domām neesot īsti pareizi.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs valstiski mēģinām regulēt visas likmes, lai gan šie ienākumi nonāk pašvaldībās. Daudzās valstīs ir noteikta neliela pamatlikme un atkarībā no konkrētās pašvaldības mērķiem un attīstības politikas, tās pašas to regulē,” skaidro ekonomists. Un pašvaldības ir ieinteresētas savu mērķu sasniegšanā.

Šī arī ir iespēja pašvaldībām palīdzēt ar investoru piesaisti, jo tad abas puses varot vienoties uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem – investors sniedz kādu labumu pašvaldībai, bet pretī saņem kādu atlaidi, ko viņš vēlas uz attiecīgo periodu. “Tāda prakse pastāv daudzās valstīs – valsts regulē pamatlikmi, bet pašvaldībām ir tiesības,” sacīja Bērziņš.

Runājot par vienīgā mājokļa neaplikšanu ar nodokli, problēma varētu rasties tajā, ka tiktu veicināta iedzīvotāju stratēģiskā rīcība.

“Padomju laikā cilvēki šķīrās, lai nodrošinātu to, ka viņam pienākas dzīvojamā platība. Mēs ar šo varam panākt, ka cilvēki darīs to, kas viņiem nebūtu jādara. Vienkāršāks variants būtu atbalstīt grupas, kurām ir nepieciešams sociālais atbalsts. Likmi samazināt, bet dot tiesības pašvaldībām,” savu redzējumu pauda LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns.