Rimšēviča kriminālprocesa materiāli apkopoti “biezā slānī” – vismaz 23 sējumos 0
Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča kriminālprocesa materiāli apkopoti vismaz 23 sējumos, izriet no žurnāla “Ir” rakstītā.
Žurnāls vēsta, ka Eiropas Savienības tiesa (EST), izskatot Rimšēviča lietu, pērn prasīja Latvijai iesniegt visus dokumentus, kas pamatotu viņam piemērotos drošības līdzekļus, cita starpā arī aizliegumu pildīt Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa pienākumus. Tātad faktiski EST prasīja Latvijai uzrādīt pierādījumus, kurus izmeklētāji savākuši pret Rimšēviču korupcijas krimināllietā, tajā skaitā pierādījumus par telefonsarunu audioierakstiem un atšifrējumiem, kratīšanā izņemtajiem priekšmetiem un apskates protokoliem.
Latvijas puse šos pierādījumus uzskatījusi par izmeklēšanas noslēpumu, ko atbilstoši kriminālprocesam nevar izpaust.
Lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena žurnālam “Ir” stāsta, ka jautājusi tiesai, vai pierādījumi tālāk tiks izsniegti arī Rimšēvičam, un tiesa atbildējusi apstiprinoši. Prokurore nonākusi sarežģītas izvēles priekšā, kuru pati raksturo ar apzīmējumu “situācijas ķīlnieki”. Konceptuāli prokurore piekrīt, ka, ja EST šo lietu skata kā atlaišanu no darba, tad otrai pusei ir jāiepazīstas ar visiem dokumentiem, kas pamato atlaišanu, tomēr “tā nu ir sanācis, ka tie dokumenti, kas ir pamatojums atlaišanai, ir pierādījumi kriminālprocesā, savukārt no kriminālprocesa viedokļa mums ir pirmstiesas procesā paredzētā iespēja neizsniegt šos dokumentus”.
Jirgena norāda, ka tobrīd, pērnā gada septembrī, bijis ļoti svarīgi, lai Rimšēvičam vēl nebūtu iespējams iepazīties ar visu to, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un prokuratūra ir savākuši. Tobrīd turpinājies darbs pie pierādījumu nostiprināšanas. Jirgena sīkāku informāciju neatklāj, tikai norāda, ka šajā periodā iegūtie pierādījumi bijuši patiešām būtiski. “Ir” noskaidrojis, ka liecības snieguši ne tikai Rimšēvičs, bet arī LB darbinieki.
Latvija pērnajā rudenī, atsaucoties uz EST prasību, nosūtījusi tai 44 dokumentus uz 270 lappusēm, tai skaitā apsūdzību Rimšēvičam un citus dokumentus, kas attiecas uz drošības līdzekļa piemērošanu, taču tie neesot bijuši prasītie dokumenti par pierādījumiem LB prezidenta iespējamai korupcijai.
Šā gada janvārī Latvija nosūtījusi EST divas vēstules, piedāvājot nosūtīt pilnīgi visus lietas materiālus – 23 kriminālprocesa sējumus -, ja tiesa nodrošinās šo materiālu konfidencialitāti, proti, pierādījumi nenonāks ne Rimšēviča, ne ECB rīcībā, raksta “Ir”.
Jirgena žurnālam atzīst, ka pat tad, ja minētie dokumenti tomēr nonāktu Rimšēviča rīcībā, šā gada janvārī tas vairs nenodarītu tik lielu skādi, jo prokurore bijusi būtiski pavirzījusies uz priekšu darbā ar Rimšēviču, kuram pašam, piemēram, tagad arī tiek uzrādītas tā dēvētās Taureņu pirts sarunas.
“Visi tagad mēģina pateikt – mums ir reputācijas zaudējums, nemācējām uzvarēt… Es neuzskatu, ka tā ir. (..) Cits rezultāts nevarēja būt situācijā, kad es nedodu lietas materiālus, visa sāls šajā lietā ir tā, ka es nedevu lietas materiālus,” žurnālam norāda prokurore.
Kā ziņots, EST februārī paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata.
Ņemot vērā ES tiesa spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu LB un jau nākamajā dienā viņš ieradās savā darba vietā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada – 2018.gada februārī.
Lietas uzraugošā prokurore Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus.
Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi “Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
