Rimšēviča un Martinsona lietas tiesnese skaidro, kāpēc pametusi amatu 0
Tiesnese Inese Biteniece, kurai sākotnēji bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, amatu atstājusi personīgu apsvērumu dēļ, un viņas lēmums nav saistīts ar nevienu no lietvedībā esošajām vai bijušajām lietām, tā ar Tiesu administrācijas starpniecību izplatītajā paziņojumā presei norādījusi pati tiesnese.
Viņa arī atgādina, ka likums par Tiesu varu paredz, ka tiesnesi atbrīvo no amata pēc paša vēlēšanās.
Tādējādi tiesnesim ir tiesības nesniegt detalizētāku skaidrojumu par savas aiziešanas no amata iemesliem, un viņa vēlas šīs tiesības izmantot.
Attiecīgi Biteniece lūdz cienīt viņas privātumu un nemēģināt sazināties ar viņas ģimenes locekļiem, lai iegūtu kādu papildu informāciju.
Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 4.novembrī plāno sākt izskatīt krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Rimšēvičs un Martinsons, aģentūrai LETA pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, nosūtījusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās.
Neskatoties uz minēto, lieta tiks skatīta, kā bija plānots – šogad 4.novembrī. Lietu izskatīs tiesnese Gundega Lapiņa vienpersoniski, taču nepieciešamības gadījumā būs arī rezerves tiesnese Baiba Jakobsone, informēja Makārova.
4.novembra tiesas sēdē kopā ar prokuroru un advokātiem tiks saskaņoti nākamie tiesas sēžu datumi.
Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.
Vēlāk lieta atkārtoti nonāca Rīgas rajona tiesā, bet, ņemot vērā to, ka Rīgas rajona tiesā Jūrmalā uz lietas saņemšanas brīdi bija tikai viens tiesnesis, jo pārējie bija atvaļinājumā, nebija iespējams nodrošināt nejaušu lietas iedali tiesnesim, tādēļ nejaušā kārtībā lieta tika iedalīta tiesnesei Inesei Biteniecei, kura strādā Rīgas rajona tiesā Rīgā.
Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu.
Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
24.maijā prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana.
Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums “MM Investīcijas” iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi “Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Rimševics un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.
