Premjeram bija līdz kaklam Viņķeles neizdarība – rindā uz nošpricēšanu pirmā. Egila Līcīša feļetons 20
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dabūjuši numuriņu rindā uz nošpricēšanu, pacietīgi gaidām savu kārtu. Kā krievu sportists izslāpis pēc dopinga, tā mēs, SARS-CoV-2 nogurdinātie, alkstam laimes brīdi, kad māsiņa doktorātā mīkstu rociņu durs adatu ar pretvīrusa devu atkailinātā pleca muskulī.
Kaut esmu pavecu cilvēku riska grupā un man pienākas ārkārtas pote kā Valsts imunizācijas padomes loceklim, vakcinēties nesteidzos.
Kā pieredzes bagāts kovida pētnieks zinu par iespējamām potes sekām un komplikācijām.
Bet premjers Kariņš kreņķējas, kāpēc nav saņemts saprotams un precīzs vakcināciju pieejamības plāns, lai pensionārs Balvos un tante Bauskā zinātu, vai tiks ātrās palīdzības karietē aizvizināti uz procedūru kabinetu rajoncentrā vai feldšeris ar lielo šprici iebrauks tepat sētsvidū un kurā datumā tas notiks.
Premjers sanervozējies, un ne velti uztraucas JKP politiķi. Ministrei Viņķelei grafiks nav sagatavots.
Samiegojusies Veselības ministrija virzās gliemeža rāpojumā, neraugoties uz Latvijas Bankas prezidenta Kazāka bukņīšanu censties pirmajiem pārvarēt infekciju, lai būtu starp pirmajiem, kuri atgūstas ekonomikā.
Galvenais infektologs Uga Dumpis uzsvēris, cik katra diena vakcinācijā ir svarīga, lai uzveiktu saslimstības izplatīšanos, bet tikām kolēģi Jaungada brīvdienās potes vēsināja aukstumskapī.
Pirmo atsūtīto glābējvakcīnu kasti (visvairāk gaidīto Ziemsvētku dāvanu, biļeti uz atgriešanos pie normāla dzīvesveida) rāmā tempā turpina izpotēt mediķiem. Uz ledus mājguļā dzesējas nākamais sūtījums ar 13 650 devām joprojām aizskrūvētās pudelītēs.
Tikām Latvijas ļaudis spicēja ausis, klausoties par milzu soļiem, kādiem virzās vakcinācija citās zemēs. Stāstīja, ka Izraēlā nošpricēti jau puse vecīšu, Lielbritānijā plānojot sapotēt līdz 2 miljoniem iedzīvotāju (visu Latviju) nedēļā, no Vācijas ziņoja par 240 000 vakcinētiem līdz 4. janvārim.
No Eiropas vēstīja par plašu vērienu potēšanā, sākot ar speciāli dizainētu telšu uzsliešanu, beidzot ar kara hospitāļu atvēršanu civilistu vakcinēšanai. Uz šā fona mūsu valstī pirmajā laikā vakcinētie 2243 cilvēki – piekritīsiet? – izskatījās pēc tūļāšanās un čammāšanās.
Sākotnēji Gaiļezerā solīja nodrošināt 40 potes dienā, vēlāk gan apdomājās, ka tas tiešām par maz lielā klīnikā. Intervētai ģimenes ārstei Sarmītei Veidei jautāja, vai viņas praksē izdosies vakcinēt 50 pacientus dienā, kā paredz Veselības ministrijas plāns. Dr. Veide, ilgi nedomājot, attrauca, ka tik daudz manipulāciju gan nevarēs notikt.
Ārsts varot veltīt špricēšanai divas darba stundas, kāds brīdis paiet, kamēr procedūru istabā ienākušais atģērbsies, saģērbsies, un 15 minūtes viņam jāpasēž, lai redzētu, vai nav pēcreakcijas – nē, vairāk par desmit dienā nesanākot.
Lūk, ko vēsta mūsu medicīnas pārstāve Vācijā dr. Pitkēviča – masu vakcinācijas centrs, iekārtots milzu angārā, ar finieri nodalītiem kabinetiem, ar armijnieku un brīvprātīgo klātbūtni, kur raiti koordinētā plūsmā cilvēku kā paciņu nodod no rokas rokā.
Ātrumā jūtami paspēlējam, bet saskaņā ar ministres Viņķeles atzinumu – esam balstījušies arī uz kļūmīgu situācijas novērtējumu pirms diviem mēnešiem, kad pasūtīja vakcīnas. Tās sadala līdzvērtīgi un proporcionāli ES dalībvalsts iedzīvotāju skaitam, pašiem vien bij jāizvēlas, kuras.
Latvija deva priekšroku zāļu reģistrā vēl neapstiprinātajiem “AstraZeneca” ražojumiem, bet pašreiz pieejamās “Pfizer” vakcīnas pasūtīja daudzreiz mazāk nekā Igaunija un Lietuva. Neesot uzminējuši, ka “AstraZeneca” pētījumi kavēsies un “Pfizer” būs pirmie.
Un potes, ko mūsu Veselības ministrija grasās iepirkt masveidā, ir ērtāk transportējamas, uzglabājamas, ar garāku divu gadu derīguma termiņu un – protama lieta! – sešreiz lētākas par citām.
Bet jāņem vērā, ja šīs vakcīnas pienāks novēloti, citas, ko likt lietā, nebūs, jo visā pasaulē pat nesaražotā mantība sen ir rezervēta.
Latvijā vakcinēšanas gaitu palēnina arī tas, ka baidāmies, lai nenopil ne lāses vakcīnas un lai nenošpricē kādu ārpus kārtas. Tie trači vēl priekšā – kam tikusi pēdējā deva no atvērtā flakona!
To piedzīvos jau cits veselības ministrs. Līdzšinējo nošpricēja. Stāvokļa nopietnībā premjeram vienreiz bija līdz kaklam nozares vadītājas Viņķeles neizdarība. Sekoja organizatoriski secinājumi.
