Riskantais tetovējums? Patiesība par ķermeņa rotām 0
Ja pirms vairākiem gadu desmitiem tetovējumi rotāja tikai kriminālu personu, bijušo jūrnieku un karavīru ādu, mūsdienās tetovēšanas popularitāte ir ievērojami augusi.
Pēc aptuveniem datiem, 40 procentiem jaunu cilvēku ir kaut neliels tetovējums. Vai tas ir droši veselībai? Kā atbrīvoties no zīmējuma uz ādas?
Tetovējot krāsvielu ievada ādā 1–2 milimetru dziļumā atkarībā no izmantotās krāsas un ķermeņa vietas. Šajā gadījumā to dermas slānī iestrādā dziļāk nekā permanento grimu, ko estētiskos nolūkos veic acu kontūrai, lūpām un uzacīm.
Jārēķinās, ka tetovējuma krāsa uz ādas neizskatīsies gluži kā uz tintes tūbiņas. Ar laiku tā var izbalēt, kas atkarīgs gan no organisma īpatnībām, gan imūnsistēmas šūnām makrofāgiem, kas apēd pigmentu.
Jārēķinās ar blaknēm
Veselības inspekcija ir izstrādājusi noteikumus tetovēšanas saloniem, kuri paredz, kam tajos jābūt un kādas higiēnas normas jāievēro, lai samazinātu inficēšanās risku. Taču salīdzinājumā ar skaistumkopšanas iestādēm tos kontrolē mazāk.
Kosmētikas produktiem jābūt precīzam sastāva aprakstam uz iepakojuma, taču lielākajai daļai tetovēšanas krāsu uz tūbiņas šādas informācijas nav.
Nekad nevar zināt, vai tā nesatur kādu veselībai bīstamu vielu, piemēram, smagos metālus, kas var pasliktināt vispārējo veselības stāvokli.
Vajadzētu raudzīties, kā procedūra tiek veikta, vai tetovētājs izmanto vienreizlietojamus cimdus un dezinficējošus līdzekļus, vai tetovēšanas aparāts ir apklāts, adatas un citi nepieciešamie instrumenti izņemti no iepriekš neatvērta, sterila iepakojuma.
Pēc tetovēšanas vismaz 10% cilvēku vērojamas nevēlamas ādas izmaiņas. Pastāv risks iedzīvoties infekcijā, jo āda tiek caurdurta un ir saskare ar asinīm, tajā var iekļūt vīrusi, baktērijas un sēnītes. Dezinficējošie līdzekļi no infekcijām nepasargā pilnībā. Atsevišķiem vīrusiem nepieciešamas spēcīgākas sterilizācijas metodes, citādi tie uz kādas no virsmām var izdzīvot līdz pat mēnesim.
Vairākas slimības, piemēram, HIV, vīrushepatīts B un C, var neparādīties uzreiz vai arī tās izpaužas kā viegla saaukstēšanās, ko nereti atstāj bez ievērības. Slimību pamana tikai vairākus mēnešus vai pat gadus pēc tetovējuma veidošanas, kad tā izraisa nopietnus simptomus.
Pāris dienu pēc tetovēšanas var parādīties kārpas un molusku infekcija, sēņu infekcijas un sekundāra bakteriāla infekcija, ko izraisa stafilokoka vai streptokoka baktērija, kas parasti liecina par nepietiekami ievērotu higiēnu salonā. Tā izpaužas kā karstums un sāpes tetovētajā vietā, strutaini izdalījumi, paaugstināta ķermeņa temperatūra vai pat drudzis.
Var palielināties arī tuvāk esošie limfmezgli.
Pēc tetovēšanas iespējama arī iekaisīgu slimību attīstība. Tās var būt alerģiskas un nealerģiskas. Alerģiska reakcija mēdz parādīties jau pēc pāris dienām. Novērots, ka visbiežāk tā rodas uz sarkanu, oranžu un dzeltenu krāsu. Tad brūce slikti dzīst, rodas nieze, apsārtums, tūska un ādas izsitumi.
Tā kā organisma reakciju uz tetovējumu nevar paredzēt, ja ir vēlēšanās pēc krāsaina un apjomīga zīmējuma, vispirms ieteicams pamēģināt nelielā zonā, lai pārliecinātos, kā organisms reaģē uz krāsu. Kad pagājis aptuveni mēnesis, brūces sadzijušas un nav parādījušās nevēlamas blaknes, procesu var turpināt.
Alerģiskas izpausmes mēdz rasties, ja pret iepriekšējo tetovējumu tādas nav bijušas, jo tintes sastāvs katrā reizē mēdz būt atšķirīgs.
Tā kā alergēns ir ievadīts organismā, pretalerģijas līdzekļi palīdzēs mazināt diskomfortu tikai uz laiku. Kamēr alergēns būs ādā, zāles bieži vien nespēs alerģiju izārstēt. Ja veselības stāvoklis neuzlabojas, no tetovējuma nāksies atvadīties.
Nealerģisks iekaisums var izpausties tikai pēc mēnešiem vai pat gadiem, piemēram, psoriāzes perēkļi, granulācijas audi, lihenoīda tipa izsitumi: izteikti niezoši, zilgansārti ādas sacietējumi un mezglveida sārti izsitumi. Gadās, ka tie rodas tieši zīmējuma sarkanajās zonās, bet var izplatīties arī ārpus tetovētās vietas. Tos var mēģināt mazināt ar dermatologa izrakstītām ziedēm, tomēr ne vienmēr tās palīdz.
Psoriāzi mēdz provocēt ne tikai tetovēšanā izmantotās krāsvielas, bet arī ādas traumatizācija. Ja zvīņēde jau bijusi, šis process var to saasināt, tāpat arī sarkano vilkēdi, sarkoidozi un citas hroniskas slimības. Tad āda slikti dzīst un var parādīties vairāk slimības perēkļu nekā iepriekš.
Pētījumi liecina, ka tetovētajā vietā saules ietekmē notiek ķīmiskas reakcijas, kurās veidojas kancerogēnas vielas, kas var veicināt ļaundabīga procesa attīstību, lai gan pagaidām tas nav pierādīts.
Cilvēkiem ar tetovējumiem ir grūtāk laikus pamanīt ādas veselības problēmas, piemēram, ļaundabīgu veidojumu, īpaši, ja zīmējumi ir masīvi un aizsedz lielu ķermeņa daļu. Ja tetovējumu ir daudz un tie ir plaši, regulāri jāapmeklē dermatologs, lai rūpīgi pārbaudītu dzimumzīmju izmaiņas zīmētajā vietā. Protams, labāk tetovēt ādas zonās, kur to nav.
Tetovējums nepasargā ādu no saules ultravioletā starojuma, tāpēc jālieto saules aizsargkrēms, kas vienlaikus kalpos arī pret krāsas izbalēšanu.
Brūces dzīstot var sarētoties. Ja organismam ir tieksme uz pastiprinātu rētaudu veidošanos, labāk no tetovēšanas atturēties. Ikvienam cilvēkam lielāka rētošanās iespēja ir dekoltē un augšējā plecu zonā.
Ja tetovētajā zonā ir matiņi, ļoti iespējams, ka tie neataugs, jo tiek bojāti to folikuli.
Uzmanīgi arī ar hennu!
Aplami ir hennas tetovējumus uzskatīt par pilnīgi nekaitīgiem. Tā ir dabiskas izcelsmes krāsviela, bet bieži izraisa izteiktu alerģisku iekaisumu zīmējuma vietās, kas parādās pēc 1–3 dienām.
Būtu svarīgi raudzīties uz iepakojuma, vai henna nesatur krāsvielu parafenilēndiamīnu (PPD), kas ir viens no biežāk sastopamajiem kontaktalergēniem pasaulē.
Hennas tetovējuma priekšrocība ir tā, ka zīmējums saglabājas ne ilgāk par divām nedēļām, taču, ja radusies alerģiska reakcija, ārstēšana ar lokāliem līdzekļiem jāturpina arī pēc tam.
Kā kopt tetovējumu
1. Pēc tetovēšanas jārēķinās ar sūrstošu sajūtu, sāpēm, tūsku, neilgi pēc tās būs izdalījumi, kas pēc tam veidos kreveli. Ja pievienojusies sekundāra infekcija, to var izārstēt ar lokāliem antibakteriāliem krēmiem vai iekšķīgi lietojamiem medikamentiem, ko izrakstījis ārsts atkarībā no infekcijas smaguma. Tomēr jāatceras, ka pēc tam tetovējuma zonā var palikt rētas, turklāt sastrutojušajās vietās nesaglabāsies krāsa.
2. Lai āda nebūtu sausa, neizjauktu tās aizsargbarjeru un normāli notiktu dzīšana, tā jāmitrina.
3. Pēc brūces dezinficēšanas jālieto mitrinoši krēmi, jo dezinficējošie līdzekļi sausina, var izraisīt kairinājumu un niezes sajūtu. Var rasties vēlme to pakasīt, ko noteikti nedrīkst darīt. Izveidojušās kreveles nedrīkst noplēst, jo tad brūce atvērsies, un pēc tam var palikt rēta.
4. Pēdējā laikā neiesaka lietot vazelīnu saturošus krēmus kā agrāk, jo novērots, ka tie balina krāsu. Dzīšanas periodā nedrīkst uzturēties saulē, jo var rasties nevēlama pigmentācija, kas var saglabāties mēnešiem ilgi.
5. Kamēr tetovējums nav pilnībā sadzijis, nedrīkst peldēties, vannoties, karsēties pirtī. Tetovēto vietu nevajag mērcēt ūdenī, jo tad āda kļūst vēl pieejamāka mikrobiem, kas palielina infekcijas risku.
