Rosina ārkārtējā situācijā elastīgāk piemērot Darba likumu attiecībā uz darbinieka algu dīkstāves laikā 1
Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai Ministru kabineta ārkārtas sēdē iesniegusi priekšlikumu ārkārtējā situācijā darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu attiecībā uz darbinieka algu dīkstāves laikā.
EM iesniegusi valdībā grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, ar kuriem iecerēts risināt problēmjautājumus attiecībā uz Darba likuma normu piemērošanu krīzes laikā kopš 12.marta, kā arī saglabātu nodarbinātību un esošās darbavietas uzņēmumos.
Ar grozījumiem likumā rosināts paredzēt, ka darba devēji, kas atbilst padziļinātās sadarbības programmas jeb
“uzņēmumu baltā saraksta” dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, varēs darbiniekam samazināt Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas.
Patlaban Darba likums paredz, ka dīkstāve gadījumā alga jāizmaksā pilnā apmērā.
EM uzsvēra, ka jebkurā gadījumā darbiniekam tiks saglabāta atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Šī norma varētu būt spēkā līdz šā gada 31.decembrim.
Tāpat likuma grozījumos paredzēts, ka darbiniekam, kurš nepiekrīt atlīdzības samazinājumam, būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto termiņu – mēnesi pirms darba attiecību pārtraukšanas. Šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, varēs vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apmēra krituma darbiniekam tiks noteikts nepilns darba laiks. Arī šādā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā uz laiku ne ilgāk kā līdz šā gada 31.decembrim.
Arī šajā gadījumā darbiniekam, kurš nepiekritīs piedāvātajam nepilnajam darba laikam, būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma pantu par termiņu, kādā iesniedzams atlūgums. Arī šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.
EM skaidroja, ka grozījumi likumā ļautu darba devējiem elastīgāk organizēt esošās darbavietas un ļautu tās saglabāt. “Dīkstāves apmaksas samazinājums no 100% līdz 70%, iespēja darba devējam darbinieku nosūtīt atvaļinājumā, kā arī iespēja ar darba koplīgumu vienoties par nepilna darba laika noteikšanu elastīgāk ļaus sasniegt izvirzīto mērķi – saglabāt esošās darbavietas un ļaus darba devējiem elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos,” pauda ministrijā.
“Minētie grozījumi paredzētu elastīgāku iespēju darba devējiem krīzes apstākļos saglabāt un nesamazināt esošas daba vietas,” uzsvēra EM.
Likumprojekts vēl tiks izskatīts Ministru kabinetā, bet gala lēmumu pieņems Saeima.
Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.
