Rosina paredzēt kriminālatbildību par nepatiesu ziņu izplatīšanu 1
Saeima šodien lēma izskatīšanai parlamenta Juridiskajā komisijā nodot grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot paredzēt kriminālatbildību par apzinātu nepatiesu ziņu izplatīšanu mantkārīgos nolūkos, aģentūru LETA informēja Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Par līdzatbildīgo komisiju noteikta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Grozījumus likumā izstrādājis JKP deputāts Uldis Budriķis, reaģējot uz sabiedrības sašutumu par klikšķu ķeršanas tīmekļa vietu izplatību Latvijā un neseno gadījumu ar viltus ziņu par it kā reģistrēto koronavīrusa gadījumu Latvijā.
Pirms lemšanas par jautājuma iekļaušanu sēdes darbakārtībā, deputāts Valērijs Agešins (S) sacīja, ka, izlasot likumprojektu un tā anotāciju, rodas iespaids, ka tuvojas pasaules gals. Viņa ieskatā piedāvātās normas ir pārāk plaši interpretējamas un neizdiskutētas, tāpēc jautājuma iekļaušana Saeimas sēdes darbakārtībā nebūtu atbalstāma.
Arī deputāts Aldis Gobzems pauda viedokli, ka likumprojekts ir nekvalitatīvi sagatavots. “JKP visos formātos pauda solījumu 3×500. Vai tā ir viltus ziņa? Vai tas bija mantkārīgā nolūkā? Bija! Un tas atbilst jūsu pašu piedāvātajam būsiet pārkāpuši likumu,” brīdināja Gobzems, piebilstot, ka “cietumā attiecīgi būtu jāliek arī tie, kuri internetā dalās ar šīm ziņām”.
Gobzems piekrita, ka izplatīt nepatiesību presē it nepareizi, taču, viņaprāt, svarīgi būtu stiprināt medijus un pašiem neizplatīt viltus ziņas.
Budriķis pauda, ka Latvijas informatīvajā telpā popularitātes pieaugumu arvien vairāk piedzīvo tā dēvētās klikšķu ķeršanas tīmekļa vietnes. Tās nav reģistrētas kā masu mediji likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē, taču mēģina iekarot reklāmas tirgu, savā saturā apzināti iekļaujot provokatīvu, tendenciozu un sagrozītu informāciju, tādējādi cenšoties piesaistīt sabiedrības uzmanību.
Šādu ziņu veidošana un atsevišķu tīmekļa vietņu veidošana un uzturēšana pārsvarā ir mantkārīgu nolūku vadīta, proti, mantkārīgs nolūks ir tad, ja vainīgā darbības ir saistītas ar cenšanos ar to gūt sev kādu materiālu labumu.
Šādu darbību rezultātā Latvijas informatīvajā telpā arvien biežāk parādās nepatiesas ziņas un sagrozīta informācija par norisēm Latvijā, tās politikā, ekonomikā vai sabiedriskajā dzīvē ar mērķi sēt paniku un radīt trauksmi, lai pretī gūtu materiālu labumu, izvietojot automatizētu reklāmu, uzsvēra politiķis.
2018.gadā veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 32% interneta lietotāju tic sociālajos mediju vietnēs publicētajai informācijai, savukārt 22% mēdz internetā dalīties ar informāciju, iepriekš to nepārbaudot citos informācijas avotos, kas autoru ieskatā tikai pastiprina nepieciešamību ne tikai reaģēt uz šādiem viltus ziņu gadījumiem, bet jau preventīvi rast iespējas likuma tvērumā novērst jebkādu šāda veida potenciālu sabiedrības maldināšanas mēģinājumu, ņemot vērā salīdzinoši augsto sabiedrības daļu, kas nekritiski izvērtē informāciju interneta vidē.
Slimību profilakses un kontroles centrs informējis presi un iedzīvotājus, ka informācija, kuru izplatīja tīmekļa vietne “aumytests.net” neatbilst patiesībai.
Sociālo mediju vietnē “facebook” šī viltus ziņa tikusi pārpublicēta tūkstošiem reižu, radot iedzīvotājos trauksmi.
Budriķis uzskata, ka Latvijā ir atsevišķas personas, kuras tiek tiesātas par jau galēji ekstrēmu gadījumu, kad apzināti izplatītās dezinformācijas sekas bija ne tikai trauksme sabiedrībā, bet arī finansiāli zaudējumi. Šie grozījumi preventīvi ierobežos klikšķu biznesmeņus, kā arī dos brīdinājuma signāls viltus ziņu ražotājiem.
