Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes “Mitutoyo” metroloģijas laboratorija Rīgas Tehniskās universitātes Laboratoriju mājā.
Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes “Mitutoyo” metroloģijas laboratorija Rīgas Tehniskās universitātes Laboratoriju mājā.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

RTU izdevies straujš izrāviens: Latvijas augstskola pakāpusies starptautiskā reitingā 0

Prestižā „Times Higher Education” universitāšu reitinga veidotāji jau otro gadu pēc kārtas izveidojuši atsevišķu universitāšu reitingu tā sauktajām „jaunās ekonomikas valstīm”. Pārsvarā šajā reitingā iekļautas Āzijas un Austrumeiropas valstu universitātes. No Latvijas reitingā tāpat kā „Times Higher Education” pasaules universitāšu reitingā iekļuvusi vien Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU).

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Preses relīzē, kas masu medijiem tika izplatīta īsi pirms jaunā reitinga publiskošanas, īpaši pieminēta Latvija un RTU, norādot, ka tai izdevies salīdzinoši straujš izrāviens. RTU esot uzlabojusi gan savu darbību pētniecības jomā, gan vairojusi tā saukto citēto publikāciju skaitu, gan uzlabojusi sadarbību ar uzņēmējiem un vairojusi savu starptautisko nozīmi. Tāpēc nu RTU reitingā ieņem 196. vietu, kamēr pērn bija ieskaitīta grupā, kurā iekļautas augstskolas, kas ieguvušas 251. līdz 300 vietu.

Pagājušajā gadā šajā grupā bija arī LU, kura turpat arī palikusi.
CITI ŠOBRĪD LASA

LU rektors Indriķis Muižnieks jau iepriekš skaidrojis, ka LU vietu starptautiskajos reitingos negatīvi ietekmējot nesenā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošana, jo tās mācībspēkiem bijis mazāk, piemēram, citēto publikāciju.

Kopumā reitings ļauj secināt, ka Ķīna uzņem apgriezienus arī augstākajā izglītībā. Reitingā pirmā ir Šanhajas, bet otrajā vietā ir Pekinas Universitāte. Pērn Pekinai bija līdere, bet Šanhaja palika otrā. Visas pirmās četras reitinga vietas šogad aizņem Ķīnas universitātes. Piektajā vietā palikusi visaugstāk novērtētā Austrumeiropas augstskola – Lomonosova Maskavas Valsts universitāte, bet tai atkal seko trīs ķīniešu universitātes.

Labāko desmitnieku noslēdz Keiptaunas universitāte Dienvidāfrikā un Taivānas nacionālā universitāte.

Top 20 ir vēl divas Krievijas universitātes, kā arī Brazīlijas, Indijas un citu Āzijas valstu augstskolas. 30. vietā šajā reitingā ierindojusies Tartu universitāte Igaunijā.

Pērn tā bija 28. vietā. Nelielais kritums tiek saistīts ar to, ka pēdejā gada laikā Tartu universitātes publikācijas mazāk citētas citos pētījumos. No 145. uz 148. vietu noripojusi Tallinas Tehniskā universitāte. Tas esot noticis spraigās konkurences dēļ. Liels kritums reitingā ir Viļņas Universitātei, kas no pērnās 140. vietas nokritusi uz 180. vietu. Nedaudz pozīcijas zaudējusi arī Kauņas Tehniskā universitāte, kas izkritusi no grupas 301. līdz 350 un nonākusi grupā „351. +”.

Reitinga veidotāji šo kritumu saista ar lielo konkurenci, ka šobrīd valdot augstākajā izglītībā. Kopumā reitingā iekļautas 450 augstskolas. Reitings apskatāms šeit.