“Sabiedrība redz cerību” – eksperts nosauc iemeslu, kāpēc vēlētāji uzticas Kulbergam 0
Saeimas vēlēšanu nobalsojušo vēlētāju aptaujas (“exit poll”) rezultāti, kas uzrāda visai pārliecinošu Apvienotā saraksta (AS) uzvaru, liecina par sabiedrības uzticību premjera amata kandidātam Andrim Kulbergam un cerībām uz valdības iesāktā darba turpināšanu, aģentūrai LETA sacīja politiskās komunikācijas pētnieks Mārtiņš Pričins.
Pēc viņa teiktā, lai gan aptaujas rezultāti jāvērtē piesardzīgi, jo savu izvēli neatklāja aptuveni trešdaļa aptaujāto, AS sasniegtais rezultāts ir vērtējams kā ļoti augsts.
“Sabiedrība redz cerību un uzticas esošajam premjeram. Tas liecina, ka šajā salīdzinoši īsajā laikā viņam izdevies radīt priekšstatu, ka valdībai ir skaidrs virziens,” pauda Pričins.
Komentējot citu partiju rezultātus, pētnieks norādīja, ka aptaujā redzamais atbalsta kritums partijai “Suverēnā vara”/”Apvienība jaunlatvieši” (SV/AJ) salīdzinājumā ar iepriekšējiem reitingiem varētu būt saistīts ar nesenajiem politiskajiem skandāliem, tomēr no šādiem secinājumiem pagaidām jāatturas.
Viņš atzīmēja, ka šīs partijas atbalstītāji varētu būt starp tiem vēlētājiem, kuri biežāk izvēlējušies savu balsojumu neatklāt.
Pričins uzskata, ka pašlaik ticamākais scenārijs paredz AS iespēju saglabāt vadošo lomu valdības veidošanā, tomēr koalīcijas sastāvs būs atkarīgs no tā, kuras partijas pārvarēs 5% barjeru un iegūs vietas parlamentā.
Viņa vērtējumā Latviju pēc vēlēšanām, visticamāk, sagaida nacionāli konservatīvāks politiskais kurss neatkarīgi no tā, vai nākamajā valdībā būs pārstāvēta arī “Jaunā vienotība” (JV). Kā vienu no AS iespējamajiem partneriem Pričins minēja Nacionālo apvienību (NA).
Eksperts pieļāva, ka zemais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rezultāts aptaujā varētu būt saistīts ar nesen labklājības ministra Reiņa Uzulnieka aizturēšanu par braukšanu alkohola reibumā. Pētnieks norādīja, ka sabiedrība jūtīgi uztver ar alkohola lietošanu saistītus incidentus, un partijas reakcija uz notikušo, iespējams, nav bijusi pietiekama, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vēlētāju noskaņojumu.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šāds skaidrojums šobrīd ir tikai pieņēmums, un tam būtu nepieciešami padziļināti pētījumi.
