Monika Zīle: Sabiedrībai baltais galdauts ir nepieciešams 2
Lieltirgotavas augļu nodaļā kāda sieviete ar diviem šķērseniski sabīdītiem iepirkumu vāģīšiem aizšķērsojusi eju starp stendiem, un divas pusmūžnieces, garām spraukdamās, diezgan skaļi nosoda tādu klaju nerēķināšanos ar citiem pircējiem.
Sev adresēto piezīmi sadzirdējusī steidz atvainoties un piebilst: stumdīties šeit ar diviem ratiņiem patiešām nav ērti, bet satilpināt tikai vienos Baltā galdauta svētkiem 4. maijā nepieciešamo neiespējami – pulcēsies varbūt visi kāpņu telpas kaimiņi.
Valodīgā kundze acīmredzami noskaņojusies labvēlīgam kontaktam un viedokļu apmaiņai, bet abas uzrunātās aiziet tālāk, izplatot nu jau gandrīz taustāmu sašutuma vilni.
Vēlāk, nejauši nonākot blakus rindā pie kases, dzirdu viņas zūdāmies par valstiski svarīgu vēsturisku notikumu nepiedodamu sadzīviskošanu: 1990. gada 4. maijā tika deklarēta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana, kas godināma ar uzvilktiem karogiem, bet nezin kādā veidā uzradušies Baltā galdauta svētki plicina šī nozīmīgā datuma jēgu un saturu.
Jāteic, kopš 2016. gada pavasara, kad pēc Latvijas simtgades biroja ierosinājuma dzima tradīcija 4. maijā pie balti klāta galda stiprināt cilvēku savstarpējo kopsaisti, nav zudis viedoklis, ka tādi miglaina satura saieti valstiskos svētkos ir… tingeltangelis.
Ko nozīmē ieteikumi ģimenei, draugiem, mājas iedzīvotājiem vai apkaimes ļaudīm pie vienkāršas skaisti servētas maltītes šajā datumā pārrunāt ikdienu, iecerēt nākotni un varbūt kopā paveikt kādu labu darbiņu pagalmā, kāpņu telpā, dārzā?
Skaidra vēsturiskā akcenta un patriotiska uzstādījuma trūkums šādā publiskā pasākumā bērniem likšot domāt, ka 4. maijs nozīmē tikai kafijas padzeršanu lielākā pulkā vai dzīvžoga apkopšanu.
Lai gan bažas par jaunākās paaudzes Latvijas vēstures zināšanu līmeni ir vietā, viss liecina: sabiedrībai baltais galdauts bijis nepieciešams – kā sirsnīgāka un no oficiālas gaisotnes brīva nots svētku reizē.
Arī aptauju dati to apstiprina: 2015. gadā tikai divi procenti iedzīvotāju 4. maiju ierindoja starp atzīmējamām dienām, šogad tie būs svētki jau 54 procentiem.
Pagājušogad neformālos saietos jeb pie baltā galdauta Latvijas neatkarības atjaunošanu svinējusi ceturtā daļa iedzīvotāju – tiesa, skaitlis aptuvens, tāpēc nesteigsimies precizēt, cik reālu vai simbolisku galdu būs šogad.
Bet, liekas, reta apdzīvotā vieta iztiks bez rosības. Ķegumieši būs kopā tautas namā, ventspilnieki satiksies Rātslaukumā, Cīravas pagasta ļaudis – Dzērves saieta nama zālē, Dzelzceļa muzejs Rīgā apmeklētājus cienās ar svētku reizei izceptām tortēm, Mārupe saliedēsies pavasarīgi sportiskās aktivitātēs. Jā, protams, – arī oficiālie 4. maija pasākumi Rīgā.
“Valsts karogs un baltais galdauts ļoti labi sader kopā,” uzskata Ludzas novada Isnaudas tautas nama vadītāja Biruta Jermaka. “Uz karogu lūkojoties, daudzinām brīvību. Bet kur to vēl labāk apzināties, ja ne sarunās pie svētku galda, kur ikviens drīkst atļauties savu viedokli?”
Isnauda pie reizes atzīmēs arī novada desmito gadskārtu. Kā smejies, jāsteidz, pirms atkal šņakstēs administratīvi teritoriālās reformas nazis. Vispār jāizmanto katrs iemesls vienkārši svinēt dzīvi, jo tādi brīži atraisa un ļauj mums citam citā ieraudzīt to labāko, kas ikdienas pelēcībā slēpjas neredzams, – uzskata Jermakas kundze.
Manuprāt, ļoti labs uzstādījums. Pie tā arī paliksim. Priecīgus svētkus!
