Saeima atbalsta administratīvo teritoriju veidošanas kārtību 0
Saeima administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likuma otrajā lasījumā atbalstīja nosacījumus, ka administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus, kā arī novada teritoriālās vienības – novada pilsētas un novada pagastus – noteiks parlaments likuma pielikumā.
Savukārt administratīvās teritorijas robežu noteiks Ministru kabinets (MK), nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību. MK noteiks arī administratīvās teritorijas, novada pilsētas un novada pagasta robežas noteikšanas un aktualizēšanas kārtību.
Tāpat paredzēts, ka, apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, tiks izvērtēta valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, MK atzinums un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumi. Vienlaikus plānots noteikts, ka administratīvās teritorijas robežu varēs grozīt MK, ja robežas grozīšanas rezultātā republikas pilsēta vai novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība saglabās savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiks pievienota citam novadam vai republikas pilsētai.
MK tāpat paredzētas tiesības noteikt kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti, lai veiktu izmaiņas attiecībā uz administratīvās teritorijas iedalījumu, apdzīvotās vietas statusu un administratīvo centru, kā arī kārtību, kādā notiks pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdale administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā.
Saeimas debatēs deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) aicināja atbildīgajai komisijai nosūtīt deputātiem topošo pašvaldību profilus un karti. Parlamentārietis Andris Kazinovskis (JKP), atsaucoties uz Eiropas pieredzi norādīja, ka Eiropas iedzīvotāju skaits un dzīves līmenis, kas arī noteica, cik kuram reģionam nepieciešams iedalīt līdzekļus.
Deputāts sarkastiski norādīja, ka vispār nav pieminēts ārzemnieku kritērijs, kuriem pieder zeme vairākos novados. Kazinovskis jokojot norādīja, ka tik pat labi zviedriem un norvēģiem arī varētu piedāvāt piedalīties pašvaldības pārvaldē. Politiķis vērsa uzmanību, ka Ludzā agrāk viena trešdaļa un tagad jau tuvāk puse no zemes pieder ārzemniekiem.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) aicināja cieņpilni izdiskutēt ZZS virzītos priekšlikumus, jo debašu noslēgumā tad ZZS varētu arī lemt par atbalstu reformai. Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) pauda, ka jautājums par kritērijiem pašvaldību veidošanās varētu būt jārisina trešajā lasījumā.
Kā ziņots, Saeima jau otro dienu izskata priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Kopumā likumprojektam iesniegti 316 priekšlikumi, tomēr līdz šim likumdevējiem izdevies izskatīt nedaudz vairāk kā 40 priekšlikumus.
