Saeima pieņem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu 0
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, lai ieviestu atbalsta programmas šādiem uzņēmumiem un veicinātu to veidošanos Latvijā.
Šo likumu atbalstīja 78 deputāti, pret nebija neviens, bet vēl pieci parlamentārieši balsojumā atturējās. Savukārt 11 deputāti balsojumā nepiedalījās.
Jaunā likuma mērķis ir veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos Latvijā, sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumu un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.
Likumā definēts, kas ir jaunuzņēmums, kādas ir tā pazīmes un kādas ir jaunuzņēmumu atbalsta programmas. Saskaņā ar likumu jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
Likumprojektā paredzētie atbalsta pasākumi ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas ir maksājums divu minimālo VSAOI apmērā – 2016.gadā tas ir 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus tiek maksāts solidaritātes nodoklis.
Fiksētais maksājums aizstāj VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli par konkrēto darba ņēmēju.
Papildus darba ņēmējam plānots pienākums ar darba devēja starpniecību veikt iemaksas VSAOI valsts pensiju apdrošināšanai vai privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā, kas tiek aprēķinātas kā starpība starp darba ņēmēja algotā darbā aprēķināto bruto ienākumu algas aprēķināto VSAOI objektu un veikto fiksēto maksājuma objektu un solidaritātes nodokļa maksājumu minētajam darba ņēmējam. Minētais pienākums iestājas, ja darbinieks piekrīt, ka par to tiek veikts fiksētais maksājums.
Deputāti šodien atbalstīja vairākus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai, lielākā daļa no kuriem bija redakcionāli un tehniski.
