Saeima pieņem Pūces reformu, taču vairākas vietvaras jau gatavojas vērsties Satversmes tiesā 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielā pašvaldību un Saeimas opozīcijas deputātu pretestība nesalauza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) apņēmību panākt Saeimas atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai.
Tas nozīmē, ka nākamās vietējās vēlēšanas 2021. gada jūnijā jau notiks jauno 42 pašvaldību robežās – 35 novados un septiņās valstspilsētās bez pievienotās novadu teritorijas.
Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 koalīcijas deputāti. Zaļo un zemnieku savienība un vairāki neatkarīgie deputāti bija pret, bet “Saskaņa” atturējās.
“Ar šo reformu esam ceļā uz to, lai cilvēkiem dzīve kļūtu labāka,” Saeimas sēdē sacīja ministrs J. Pūce.
Viņš atgādināja, ka pašvaldību reformu partija pieteica jau pirms Saeimas vēlēšanām, tā ir ierakstīta arī Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdības deklarācijā ka viens no prioritārajiem uzdevumiem.
J. Pūce un arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) noslēguma runā sacīja, ka reformas mērķis ir panākt, lai cilvēki saņemtu labākus pakalpojumus.
Iespēju teikt gala vārdu izmantoja arī citu frakciju pārstāvji. Jānis Butāns (JKP) uzsvēra: “Šī ir pārmaiņu valdība un Saeima, kas spējusi paveikt to, kas citām valdībām nav izdevies.”
Ralfs Nemiro (“KPV LV”) novērtēja tās iespējas, kas lielajiem novadiem paveras investīciju piesaistē.
Teikto apšaubīja abas opozīcijas partijas, kuru deputāti Viktors Valainis (ZZS), Sergejs Dolgopolovs un Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”), kā arī neatkarīgais deputāts Andris Kazinovskis minēja virkni neatbildēto jautājumu, uzskatot, ka vienlaikus Saeimai bija jāvērtē arī pašvaldību finansējums, funkcijas, reģionālā līmeņa un arī vietējo kopienu jeb “nulles līmeņa” darbība.
Opozicionāri prognozē, ka kartes pārzīmēšana pati par sevi dzīvi reģionos neuzlabos, tajā joprojām ir arī iedzīvotāju skaita ziņā ļoti atšķirīgi novadi.
Reformas pieņemšanas diena – 10. jūnijs – ieies vēsturē ne tikai ar šo balsojumu, bet arī ar to, ka likumu galīgajā lasījumā Saeima skatīja attālināti platformā e-Saeima.
Pēdējo priekšlikumu izskatīšana vairs lielus pārsteigumus nesolīja. Jau otrdien Saeima pēc Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas deputātu iniciatīvas nobalsoja par Varakļānu izslēgšanu no Madonas novada.
Dienu vēlāk Saeimas vairākums piekrita, ka Varakļāni būs Rēzeknes novadā. Šis bija viens no retajiem ierosinājumiem, par ko koalīcija iepriekš nespēja vienoties un padevās spēcīgā Latgales deputātu lobija priekšā.
Protestējot pret Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, vietējie iedzīvotāji aicinās Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un vērsīsies Satversmes tiesā, aģentūrai LETA pastāstīja novada iedzīvotājs Viktors Vilkaušs.
Ministrs J. Pūce preses konferencē teica, ka viņš personīgi nebūtu tā balsojis, jo arī valdība ierosināja Varakļānus pievienot Madonas novadam, ņemot vērā sociāli ekonomiskos paradumus, bet Saeimas vairākumam svarīga bijusi novada kultūrvēsturiskā piederība Latgalei, un ministrs šo lēmumu respektē.
J. Pūci nebiedē arī pašvaldību plāni vērsties Satversmes tiesā, jo viņš nedomā, ka būtu notikuši kādi nopietni pārkāpumi.
Neziņa valdīja arī pirms balsojuma par jauno Tukuma novadu, kurā paredzēts iekļaut Kandavas, Jaunpils un Engures novadu. Tikai pavisam nedaudz balsu pietrūka, lai Kandavas novads saglabātu savu patstāvību esošajās robežās, par ko nobalsoja 41 deputāts, pret bija 38, bet atturējās deviņi.
“Kandavas novads ir perspektīva teritorija un Kurzemes Šveice,” sacīja V. Valainis.
Viņaprāt, Kandavas novads būtu veiksmīgāks nekā Saulkrastu un Valkas pašvaldības, kas arī veidotas kā izņēmumi ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu.
Komisijas priekšsēdis A. T. Plešs atsaucās uz pētījumiem, kas liecina par tendenci, ka Kandavas novadā iedzīvotāju skaits varētu samazināties.
“Attīstībai Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts ieteica Kandavai apvienot spēkus ar lielāku pašvaldību, jo iedzīvotāji vēloties spēcīgākas pašvaldības.
“KPV LV” frakcijas priekšsēža vietnieks Ēriks Pucens uz sacīto reaģēja, sakot: “Žēl, ka Daniels, kas nācis no Kandavas, uzskata to par nabadzīgu. Kandava ir pirmais Latvijā izveidotais novads un labi attīstījies.”
Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (LZP) pirms šī balsojuma vēl mazliet cerēja, ka izdosies saglabāt savu novadu ar vēlētu domi. Ar Kandavu ir saistīts ne tikai ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”), kurš bija šī priekšlikuma autors, bet vēl vairāki Saeimas deputāti.
Pretēji A. T. Pleša (“AP”) teiktajam par varbūtējo iedzīvotāju skaita samazināšanos I. Priede “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka pēc Covid-19 krīzes, kuru daudzi radošie cilvēki, citi tukumnieki un rīdzinieki pavadīja Kandavā, ir jūtama cilvēku interese atgriezties novadā gan no pilsētām, gan ārzemēm.
Kandava arī vairākās jomās esot apsteigusi Tukumu, kur, piemēram, neesot centralizētās grāmatvedības, kāda ir Kandavas novadā.
Visticamāk, arī Kandava par savu novadu vēl mēģinās cīnīties Satversmes tiesā.
