Saeimas deputāti gatavo recepti patriotu audzināšanai
 0

Pašlaik patriotiskā audzināšana skolās atkarīga no skolotāju vai skolas vadības pašu iniciatīvas, bet, iespējams, nākamgad to regulēs īpaši Ministru kabineta noteikumi, kas pašlaik tiek izstrādāti Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā. 


Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Vakar apakškomisijas deputāti tika iepazīstināti ar darba grupas izveidoto valstiskās audzināšanas programmas projektu. Tās mērķis ir sekmēt skolēnu piederības sajūtu Latvijas valstij, tautai un tās pamatvērtībām, veicināt pilsonisko līdzdalību, izpratni par demokrātiju un LR Satversmi, attīstīt atbildības sajūtu un stiprināt nacionālo pašapziņu un patriotismu.

Paredzams, ka šis dokuments ietvers divas daļas – Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs to, kam jānotiek (vai tieši otrādi – kas nedrīkst notikt) mācību iestādēs valstiskās audzināšanas sakarā, un rekomendējošā daļa, kurā apkopoti ieteikumi mācību iestādēm un labās prakses piemēri no skolām, kur patriotiskā audzināšana notiek jau tagad.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā informēja apakškomisijas vadītājs Raivis Dzintars (NA), tematiskie bloki abos dokumentos būšot līdzīgi.

Pirmkārt, tiks precizēts audzināšanas stundu saturs, nosakot minimālo stundu skaitu, kas jāvelta valstiskajai audzināšanai, kādas vērtības šajās stundās jāapspriež, kādiem jābūt centrālajiem vēstījumiem.

Otrkārt, noteikta valsts simbolu (himna, karogs, ģerbonis) lietošana mācību iestādē – kādos gadījumos tie jālieto un kā pret tiem jāizturas.

Treškārt, atrunās kārtību, kā tiek atzīmēti valstiski nozīmīgi svētku pasākumi, kādi apstākļi jānodrošina šajos pasākumos.

Ceturtkārt, dokuments noteiks pedagogu uzvedības standartus – kādi vēstījumi ir jānodod skolēnam un kādi – ne. Piemēram, lai skolotāji nemusinātu jauniešus uz divvalodības atbalstīšanu vai Latvijas pamešanu uzreiz pēc izglītības iegūšanas.

Piektkārt, skolās tiks uzdots īstenot savas dzimtas, novada vai valsts popularizēšanas projektus.

Sestkārt, programmā tiks reglamentēta mācību iestādes ārējā sadarbība – kādos nolūkos īstenojami ārvalstu sadarbības projekti, kuros iesaistīti skolēni. Šajā sadaļā arī noteikts, ka skolēnu dalība sadarbības projektos nav pieļaujama, ja pastāv aizdomas, ka pasākums var tikt izmantots politiskos nolūkos pretēji valsts interesēm. Tāpat noteikts, kādus viesus drīkst un kādus nedrīkst aicināt (piemēram, rasu vai reliģiskā naida popularizētājus vai Latvijas valsts pamatvērtību noniecinātājus) un kādus materiālus skolās drīkst un kādus nedrīkst izplatīt.

Reklāma
Reklāma

Visbeidzot, programmā tikšot definētas valstiski atbalstītās organizācijas, kuras pelnījušas īpašu pretimnākšanu no skolām (piemēram, iespējas brīvi izplatīt informāciju, tikties ar skolēniem, rīkot pasākumus skolas telpās u.tml). R. Dzintars paskaidroja, ka ar to domātas nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas, kuru mērķi sakrīt ar valstiskuma stiprināšanu, piemēram, skauti, mazpulki un jaunsargi.

Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti kopumā programmas projektu vērtēja atzinīgi, bet ar vairākām iebildēm. Negatīvākais bija Nikolajs Kabanovs (“SC”). Viņaprāt, patriotiskās audzināšanas programma pārāk koncentrējas uz aizliegumiem un negācijām. “Un vairākos punktos saskatāma neapšaubāma cenzūra, kas ir pretrunā ar Sa-tversmes 100. pantu par vārda brīvību,” sprieda saskaņietis. Bet Inguna Rībena (“Vienotība”) uzskata, ka labums no šādām programmām būs niecīgs, kamēr pedagogi saņems niecīgu atalgojumu. “Visvairāk šos cilvēkus, kuri saņem no 150 līdz 250 latiem uz rokas un ar bažām gaida kārtējo tarifu pieaugumu, tracina politiķu izteikumi par krīzes pārvarēšanu un Latvijas veiksmes stāstu. Un nekāds dokuments nepaglābs no tā, ka viņi šo vilšanās sajūtu nodod audzēkņiem vai paši saviem bērniem,” teica deputāte, kas nesen pusi dienas pavadījusi kādā Rīgas bērnudārzā, “ēnojot” audzinātājas. R. Dzintars piekrita, ka skolotāju atalgojuma jautājums ir sasāpējis un jārisina, bet vienlaikus nevajagot pazaudēt arī vērtību pavedienu. Viņš arī atgādināja, ka latviešu tauta ir pārdzīvojusi arī daudz smagākus ap-stākļus.

Valstiskās audzināšanas apakškomisija cer šo programmu pabeigt līdz šā gada beigām, lai nākamā gada sākumā to varētu nodot sabiedriskai apspriešanai un pieņemt. Iecerēts, ka valstiskās audzināšanas programma stāsies spēkā jau 2014./2015. mācību gadā.

Bieži vien, runājot par skolēnu patriotisko audzināšanu, kā piemērs tiek piesaukta Amerika, tādēļ kādā no tuvākajām apakškomisijas sēdēm deputāti iecerējuši pieredzes apmaiņas nolūkos tikties ar ASV vēstniecības pārstāvjiem.