Foto – Timurs Subhankulovs

Saimniecībā “Līgo” paši apputeksnē ziedus hibrīdo gurķu sēklu audzēšanai 0

Pazīstamā motobraucēja, lauksaimnieka Jāņa Vintera vadītā saimniecība “Līgo” aprīļa beigās atklāja jau otro hektāru plašo siltumnīcu, kurā audzē hibrīdo gurķu sēklas pasaules gigantam “Monsanto”. Pirmā siltumnīca darbu sāka pirms trim gadiem.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Lasīt citas ziņas

“Mēs darām to pašu, ko bites dārzā – apputeksnējam ziedus un izaudzējam sēklas ar noteiktām īpašībām. Katrā siltumnīcā apputeksnēšanu veic 15 darbinieces – katrs zieds ir jāapputeksnē,” klāsta Vinters. Tātad kopumā 30 darbiniecēm galvenais ir bites darbs (skat.video).

Biogāzes ražošanā saimnieks kā pamatmasu izmanto pašu izaudzēto kukurūzas skābbarību un paralēli tam – visus atkritumus, kas veidojas gurķu audzēšanā – tie ir vairāki simti tonnu gadā. Tieši pateicoties biogāzei, siltumnīcās audzē hibrīdo gurķu sēklas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā izdevās noslēgt līgumu globālo spēlētāju “Monsanto”, kam tiek realizēts viss saražotais? Tas noticis paralēli siltumnīcu būvniecībai. Veiksmīgi sagadījās, ka, runājot ar iespējamiem iekārtu piegādātājiem pie viena galda bijis arī pārstāvis no “Monsanto”.

“Toreiz mums vajadzēja bankai biznesa plānu un tad holandieši iedeva aprēķinus, cik tas varētu maksāt. Izmantojām ES fondu atbalstu. Pirmajā siltumnīcā ieguldījām 2,5 miljonus eiro, tostarp attiecināmās izmaksas bija divi miljoni, no kā 40 % – ES nauda. Otrajā siltumnīcā ieguldījām 2,2 miljoni eiro un Eiropas līdzfinansējums ir 45 %. Sēklas saskaņā ar līgumu pārdodam “Monsanto” un tālāk viņi tās pārdod Eiropā, tās nonāk arī Meksikā un citur pasaulē,” stāsta Vinters.

Lūdzu viņam populārzinātniski izstāstīt, kāda ir atšķirība starp hibrīdo gurķu sēklām un ĢMO, kas satrauc patērētājus. “ĢMO ir no cita auga atrasts gēns, noturīgs pret slimībām vai kaitēkļiem, kas tiek iepotēts kultūraugam un tad izveidota šķirne, kas ir ar šo gēnu. ĢMO jau neveido, lai iegūtu lielāku ražu, bet tāpēc, lai novērstu kādu problēmu. Iespējams, ka tas ir kaitīgi un tādēļ labi, ka Latvijā to neļauj. Esmu ar abām rokām, ka mums to nevajag.”

Vairāk – pirmdienas “Latvijas Avīzē” un žurnālā “Agrotops”

https://youtu.be/72SZZF2wn5

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.