Starptautiskās žūrijas prezidents Džeremijs Airronss (no kreisās) un  Berlināles starptautiskās žūrijas loceklis, ASV režisors Kenets Lonergans pozē festivāla preses konferencē.
Starptautiskās žūrijas prezidents Džeremijs Airronss (no kreisās) un Berlināles starptautiskās žūrijas loceklis, ASV režisors Kenets Lonergans pozē festivāla preses konferencē.
Foto: John Macdougall / AFP / Scanpix / LETA

Sākas 70. Berlīnes kinofestivāls 0

Ceturtdien tiek atklāts 70.Berlīnes kinofestivāls, un tā gaitā tiks demonstrētas 340 filmas, bet 18 sacentīsies par galveno balvu “Zelta lāci”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Festivāla viesu vidū ir gan kinopasaules leģendas Sigurnija Vīvere un Helena Mirena, gan bijusī ASV pirmā lēdija Hilarija Klintone.

11 dienu kinoskate tiks atklāta ceturtdienas vakarā ar kanādiešu režisora Filipa Falardo jaunāko darbu “My Salinger Year”, kurā lomas ir Vīverei un Margaretai Kvelijai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Festivāla starptautiskā žūrija, kuru šogad vada britu aktieris Džeremijs Aironss, laureātus izziņos 29.februārī.

Mirenai tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu kinomākslā, un festivāla sadaļā “Hommage” tiks demonstrēti vairāki aktrises ilgās kinokarjeras darbi.

Klintone ieradīsies festivālā, jo tā gaitā tiks demonstrēta piecu sēriju dokumentālā filma par viņas dzīvi.

Festivāla galvenajā skatē ir pārstāvētas filmas, kas tapušas Vācijā, Rietumeiropā, Austrumeiropā, ASV, Latīņamerikā, Irānā un Dienvidaustrumāzijā.

Par galveno godalgu cīnīsies kā atzīti režisori, tā jauni autori.

Tradicionāli Berlīnes kinofestivāls ir forums, kurā tiek izcelts Vācijas kino industrijas pēdējā laika veikums. Arī šā gada festivāls nav izņēmums, un tajā būs skatāmas 46 Vācijas filmas un darbi, kuros Vācijas pārstāvji ir līdzproducenti.

Viens no darbiem, kas izraisījis lielu interesi, ir Alfrēda Deblina 1929.gada romāna “Berlīne. Aleksandra laukums” jaunā ekranizācija.

Filmas autors ir Afganistānas un Vācijas izcelsmes režisors Burhans Kurbani. Filma ataino mūsdienu Berlīni, bet tās galvenais varonis ir bēglis Francis, kas pakļauts pilsētas tumšās puses vilinājumiem.