Sākotnējās paradīzes meklējumos 0

Ceturtdien, 10. maijā, atvērs vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa grāmatu “Lapu agonija. Grāmata par Intu”. Tā veltīta pazīstamajai latviešu izcelsmes ASV Kornela universitātes profesorei, literatūrzinātniecei Intai Ezergailei (1932 – 2005).

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Ļoti personīgo darbu – biogrāfiju ar autobiogrāfijas elementiem – sarakstījis I. Ezergailes dzīvesbiedrs, vēsturnieks Andrievs Ezergailis. Veicis to angliski, jo pēc ilgajiem ASV pavadītajiem gadiem rakstiski izteikties šajā valodā viņam vieglāk nekā latviski. Kā uzsver viņš pats, šī grāmata ir dziļas, cilvēciskas mīlestības izpausme. Vēlme izprast un atainot savas dzīvesbiedres ‒ sarežģītas
un pretrunu plosītas personības ‒ dvēseles vibrācijas un patības meklējumus mūža ilgumā.

Grāmatu tulkojusi un ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevusi Ilma Elsberga, ko pazīstam kā v/a “Kultūras informācijas sistēmas” speciālisti. Kas licis pēkšņi pievērsties tik atšķirīgam darbam? “Pirmais impulss, kas pēc tam, kad Andrievs Ezergailis bija parādījis manuskriptu, lika ķerties pie tulkošanas, bija radniecība ar Intu Ezergaili. Otrs – mani pārsteidza viņas uzdrīkstēšanās. Viņa, kas mūsu dzimtā vienmēr uzskatīta par veiksminieci un kas bija sevi profesionāli piepildījusi, dzīves nogalē atskārstot, ka nav darījusi īsti to, ko patiešām būtu vēlējusies, uzdrīkstējās meklēt, kas viņu varētu gandarīt. Viņa uzdrošinājās sākt rakstīt dzeju, kaut arī šaubījās, vai nav par vēlu. Viņas uzdrīkstēšanās uzrunā visvairāk. Intas neatlaidība deva spēku arī man, jo grāmatas tulkošana un izdošana
prasīja lielu drosmi,” saka I. Elsberga.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grāmata strukturēta nosacīti hronoloģiski – no dzīves pirmajām dienām, faktiski pat ievadot stāstījumu ar ieskatu Intas senču vēsturē, tomēr nav lineāra. Atkāpes rada gan autora atmiņu un pārdomu iestarpinājumi, gan pašas Intas daudz vēlāk tapušu dienasgrāmatu fragmenti, kas atklāj izmisīgu vēlmi saprast, vēl vairāk – atcerēties, detaļās ieraudzīt savu bērnību no ievērojama attāluma laikā. Nesagatavots lasītājs jābrīdina, ka Inta Ezergaile profesionāli un augstā līmenī nodarbojās ar feministisko literatūrkritiku, kas tāpat atstājusi iespaidu uz viņas dzīves skatījumu, bet dzīves nogalē, cenšoties atsaukt atmiņā bērnību, pievērsās K. G. Junga analītiskajai psiholoģijai. Tādēļ tekstu vietvietām izraibina Junga termini – to lietojumu caurskatījis filozofs Igors Šuvajevs, tomēr stāsts nav par
analītisko psiholoģiju, bet gan Intu Ezergaili.

Grāmatas kontekstā īpaši svarīgs jēdziens “Dārzs”, jo savu bērnības telpu ap vectēva Rīgas Pārdaugavā celto māju vai drīzāk māju grupu Inta Ezergaile vienmēr izjutusi kā sākotnējo paradīzi, no kuras 12 gadu vecumā sekoja izdzīšana trimdā uz Vāciju un par kuru viņa vēlāk spēja atcerēties tik maz. Latviešu literatūrā līdz Vizmas Belševicas “Billes” triloģijai bija ierasts lasīt pastorāli laimīgus bērnības aprakstus. Šis nepieder pie tādiem, teic I. Elsberga: “Tagad varbūt vairāk uzdrīkstamies runāt arī par negatīvo, traumējošo. Katrā dzīvē ir gan labais, gan sliktais, bērnībā saņemam abus, jautājums – cik lielā mērā. Intai Ezergailei bērnības Dārzs saglabājies kā laimes sala, kaut arī tajā jau manāmi čūskas aizmetņi. Varbūt, ja Inta būtu palikusi dzimtenē, viņai būtu izdevies ar to vieglāk tikt galā, bet laiks bija tāds, kāds bija…”

A. Ezergailis nav centies apiet, notušēt, ignorēt sāpīgo, sarežģīto, neizprasto. Biogrāfijai ir vairāki līmeņi – to var uztvert gan kā garīgi bagātas, daudzpusīgas un sašķeltas personības pieredzi, gan kā vēl vienu mazliet atšķirīgu latviešu 20. gadsimta stāstu, gan arī kā pašatklāsmes ceļu, kurā varam sameklēt ko sev noderīgu. To var atklāt arī dzejā, kuru grāmatā latviskojusi Amanda Aizpuriete, atzīstot, ka tai piemīt ne tikai pašterapeitiska, bet arī patstāvīga literāra vērtība.

Grāmatas atvēršanas svētkos ceturtdien zināšanās par Intu Ezergaili dalīsies literatūrzinātnieces Anda Kubuliņa un Ausma Cimdiņa, kā arī literatūras kritiķis Guntis Berelis. Lielākā daļa metiena dāvinājuma veidā nonāks Latvijas bibliotēkās, taču interesenti to varēs atrast arī grāmatnīcās un vietnē www.ezergailis.com.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.