Foto – LETA

Pirms iesniegšanas Saeimas prezidijam Sabiedrības saliedētības komisijas izstrādātais likums par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu piedzīvojis dažas izmaiņas. 


Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Likumā vairs nav runa par kara dalībniekiem, bet gan karā mobilizētajām personām. Deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) gan bija rosinājis precizēt šo terminu un visās vietās likumā runāt par “prettiesiski mobilizētajiem”. “Nevienam tāpat nav šaubu, ka nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības veiktās mobilizācijas Latvijas teritorijā bija prettiesiskas. Taču šim terminam būtu vairāk emocionāla nozīme,” paskaidroja A. Judins.
Pret viņa priekšlikumu iebilda Irina Cvetkova (“SC”), jo antihitleriskās koalīcijas karavīrus, viņasprāt, nevarot saukt par “prettiesiski mobilizētiem”. Arī citu partiju pārstāvji sprieda, ka šis likums jau tāpat nāk ar emocionāli piesātinātu fonu, tādēļ tekstam būtu jābūt pēc iespējas lietišķākam un sausākam. Galu galā “prettiesiskā mobilizācija” palika tikai vienā pantā, kur aprakstīts likuma mērķis. Citos runa ir vienkārši par mobilizāciju.

Tāpat I. Cvetkova un “SC” deputāti uzstāja, lai no likuma tiktu izvākti visi panti, kuros runāts par okupācijas varām. Īpaši tas, kurā par okupācijas varām atzīta gan Vācijas, gan PSRS īstenotā pārvalde Latvijā pēc Latvijas Republikas suverenitātes iznīcināšanas. “Uzskatu, ka šis ir emocionāli pārāk jūtīgs vēstures jautājums un līdz šim arī nevienā citā likumā mēs neesam definējuši terminu “okupācijas vara”,” paskaidroja I. Cvetkova. Šis saskaņiešu priekšlikums tika noraidīts. Arī nacionāļiem esot priekšlikumi likuma grozījumiem, bet tie, visticamāk, tikšot iesniegti starp lasījumiem.