SIA “Rīgas satiksme” bijušais valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens
SIA “Rīgas satiksme” bijušais valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens
Foto: LETA/Edijs Pālens

Saņēma tūkstošus: atklāj, cik pērn nopelnījusi “Rīgas satiksmes” valde 0

Pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (“RS”) valdes locekļi, kuri vakar atkāpās no amata, pērn par darbu uzņēmumā nopelnījuši 330 645 eiro, liecina informācija valsts amatpersonu deklarācijās par 2017. gadu.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas
Bijušais “RS” valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens pērn uzņēmumā nopelnīja 65 972 eiro,

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins – 62 296 eiro, Jūrmalas domes deputāte Larisa Loskutova (“Saskaņa”) – 67 459 eiro, Baldones novada domes deputāts Andrejs Požarnovs (GKML) – 67 459 eiro, bet partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) biedre Inese Švekle – 67 459 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā liecina Bemhena amatpersonas deklarācija, viņš pērn ieņēmis ne tikai valdes priekšsēdētāja amatu “RS”, bet arī valdes locekļa amatu nodibinājumā “Basketbola klubs “TTT-Rīga”” un Latvijas Basketbola savienībā.

Bez ienākumiem par darbu “RS” Bemhens pensijā un pabalstos saņēmis vēl 8261 eiro. Skaidrā naudā viņam uzkrāti 11 300 eiro, bet bezskaidrā naudā – apmēram 3500 eiro. Saskaņā ar deklarāciju Benhenam īpašumā pērn bija tikai divas laivu transportēšanas piekabes.

Savukārt Jakrins pērn bija valdes loceklis gan “RS”, gan Latvijas Vieglatlētikas savienībā, kā arī ieņēma amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā. Jakrina ienākumi pērn bija 97 194 eiro – lielāko daļu viņš saņēma par darbu “RS”, 28 525 eiro – par darbu Satiksmes departamentā, turklāt viņš guva arī teju 6000 eiro peļņu procentos no SIA “Alfa Finance”.

Pērn Jakrins veicis vairākus darījumus, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas,

tostarp atmaksājis aizdevumu 100 000 eiro apmērā. Jakrina parādsaistības pērn bijušas 100 000 ASV dolāri un 315 000 eiro. Viņš izsniedzis arī aizdevumus 53 620 eiro vērtībā.

Jakrinam pieder 100 kapitāla daļu SIA “JKP Latvija” 2845 eiro vērtībā, kā arī 15 kapitāla daļas 300 eiro vērtībā SIA “Ad Viso”. Skaidrā naudā viņam uzkrāti 4000 ASV dolāri un 7500 eiro, bet bankā – 5700 ASV dolāri un 50 800 eiro. Jakrinam kopīpašumā pieder arī zemes un ēkas nekustams īpašums Rīgā.

Loskutovas ieņēmumus bez atalgojuma par darbu “RS” pērn veidoja arī 19 014 eiro, kurus viņa saņēma kā Jūrmalas domes deputāte. Loskutovai bezskaidrā naudā uzkrāti 32 470 eiro. Tāpat viņa pērn kopumā uzdāvinājusi 132 227 eiro, kā arī iegādājusies somu māju 53 638 eiro vērtībā un veikusi rekonstrukcijas darbus par 16 710 eiro. Loskutovai pieder zeme un īpašums Rīgā, kā arī 2000. gada automašīna “Mercedes Benz”.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informāciju Loskutova partijai “Saskaņa” gada laikā ziedojusi vairāk nekā 4000 eiro, katru mēnesi ziedojot 400 eiro.

Tikmēr Požarnovs pērn ieņēmis sešus dažādus amatus.

Viņš bijis ne tikai deputāts un valdes loceklis “RS”, bet arī ieņēmis valdes locekļa amatu biedrībā “Gods kalpot dzimtenei”, mednieku biedrībās “Anpola” un “Mežāzis”, kā arī partijā “Gods kalpot mūsu Latvijai” (GKML).

Reklāma
Reklāma

Pērn Požarnova ienākumi bija gandrīz 100 000 eiro, tostarp 67 459 eiro viņš saņēma par darbu “RS”, bet 25 000 eiro peļņu guva procentos no AS “Mogo”. Pērn viņš veicis aizdevuma darījumus 14 500 eiro apmērā, kā arī aizdevuma atgriešanu 15 000 eiro apmērā. Požarnova parādsaistības pērn kopumā bija 166 602 eiro, vienlaikus viņš izsniedzis aizdevumus 52 000 eiro apmērā.

Deputātam pieder pieci zemes gabali Baldonē, dzīvoklis Rīgā, kā arī 2005. gada kuģa motors “Yamaha” un 2012. gada motorlaiva “Hibo Armada 430”. Viņam pieder arī 50 kapitāla daļas 1400 eiro vērtībā uzņēmumā SIA “Villatek”, kā arī 250 obligācijas 250 000 eiro apmērā. Bezskaidrā naudā Požarnovam dažādās bankās uzkrāti 40 850 eiro.

Saskaņā ar KNAB informāciju, Požarnovs gada laikā partijām “Gods kalpot mūsu Latvijai” un GKR ziedojis kopumā 9767 eiro. Šī gada septembrī viņš GKML ziedoja 5000 eiro.

Arī Švekle bez darba “RS” pērn ieņēma vairākus citus amatus, tostarp strādāja par bērnu ķirurgu Rīgas veselības centrā, valdes locekli “Svētās ģimenes mājā” un “Vecāku aliansē”, par pasniedzēju Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles Rīgas Augstākās reliģijas zinātņu institūtā, kā arī par valdes priekšsēdētāju “Latvijas senioru kopienu apvienībā” un revīzijas komisijas locekli partijā GKR.

Švekles ienākumi pērn bija 96 317 eiro, tostarp lielāko daļu ienākumu viņa saņēma par darbu “RS”,

bet 20 846 viņa saņēma no “SEB atklātā pensiju fonda” un vēl 4800 eiro par darbu “Svētās ģimenes mājā”. Bezskaidrā naudā Šveklei uzkrāti 29 119 eiro. Viņai pieder arī četras kapitāla daļas 570 eiro apmērā uzņēmumā SIA “JMI birojs”, kā arī kopīpašumā viņai ir zeme un ēkas nekustamais īpašums Carnikavas novadā.

Kā ziņots, KNAB sācis kriminālprocesu, kas saistīts ar trim “RS” veiktajiem iepirkumiem. Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par “RS” 2016. gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013. gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013. gadā “RS” veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi pieci “RS” valdes locekļi Ušakovam iesnieguši atlūgumus.

Tikmēr Ušakovs iecēlis pagaidu valdi trīs cilvēku sastāvā. Pagaidu valdi vadīs bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, un tajā iekļauti arī divi pašreizējie “RS” darbinieki – Satiksmes un organizācijas nodaļas direktors Edmunds Zivtiņš un Drošības un risku vadības nodaļas direktors Jānis Geduševs.

Gan Geduševs, gan Zivtiņš “RS” valdes locekļi bijuši arī iepriekš, taču 2016. gadā no amata viņi tika atbrīvoti. Šādas maiņas bija saistītas ar izmaiņām likumā, kas regulē valdes lielumu pašvaldību uzņēmumos.