Uldis Šmits: Saraksts nav noslēgts 0
Zināmu iemeslu dēļ tas palika gandrīz nepamanīts. Proti, ir panākta politiska vienošanās izstrādāt Eiropas Savienības mērogā saistošu tiesību aktu, kas būtu līdzvērtīgs ASV spēkā esošajam t. s. Magņitska likumam.
Tā sākotnējā jeb 2012. gada versija skāra konkrētas Sergeja Magņitska lietā iejauktas amatpersonas, bet ASV Kongresa 2016. gadā pieņemtais “globālais” likums (“Global Magnitsky Act”) var tikt piemērots jebkādā cilvēktiesību smaga pārkāpuma vai, kā mēs tagad pārliecināmies, plaši piekoptas korupcijas gadījumā, kas pārkāpējiem draud ar aizliegumu iebraukt ASV un finansiāla rakstura sankcijām.
Pēdējos gados līdzīgi tiesību akti pieņemti Kanādā, Apvienotajā Karalistē un Baltijas valstīs. Ja atceramies, pērn Latvijā izvērtās visnotaļ spraigas debates saistībā ar Saeimas Ārlietu komisijas sagatavoto attiecīgo lēmumprojektu.
Interesanti viedokļi toreiz izskanēja, piemēram, LTV raidījumā “De facto”, kurā frakcijas “Saskaņa” galva Jānis Urbanovičs klāstīja, ka izstrādātais projekts nav pieņemams, jo “jebkurš nemotivēts, neargumentēts uzbrauciens krieviem Krievijā sāpīgi atsaucas Latvijas krievu sirdīs”.
Bet Aivars Lembergs bija saimnieciski tiešs: “A mums no tā labums? A mums no tā sliktums. Vienkārši mēs varam labi dzīvot uz Krievijas rēķina. Nē, mēs sakām: nē, mums tas neinteresē. Mēs gribam slikti dzīvot un iegriezt krieviem, jo, ka viņiem tur demokrātija tāpēc būs lielāka vai mazāka. Mušai jāsmejas, zin. Suņa murgi.”
ASV likumdevēju un viņu sekotāju kanādiešu, britu un tāpat mūsu Saeimas vairākuma loģika, balsojot par “Magņitska sarakstu” ieviešanu, balstījās arī apsvērumā, ka tie galvenokārt attiecināmi uz represīviem režīmiem, kur noziedzība nereti saaugusi ar valdošajām aprindām, tāpēc paliek nesodīta.
Tagad ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs iekļāvis šāda veida sarakstā figurantu no ES un NATO dalībvalsts Latvijas, un minētais fakts, lai kādas būtu tā aizkulises, apliecina, ka esam devuši tam pietiekamu iemeslu ar savas tiesu varas mazspēju un daudzu Saeimā sēdošo bezprincipialitāti.
Protams, “labi dzīvot uz Krievijas rēķina” neaizliegsi, bet tas izraisa pieradumu, un nu izrādās, ja kādam pārmēru ietekmīgam labi dzīvojošam cilvēkam rodas pašmāju kārtībā neatrisināmas problēmas, tad panika pārņem arī visas ar viņu saistītās struktūras, veselas nozares un pat valdību. Turklāt šī situācija uzskatāmi atklāj Latvijas ekonomiskās politikas trūkumus, kas gan ir, kā mēdz teikt, cits stāsts.
Lielā mērā ar biznesa lobiju aktivitātēm izskaidrojama arī Eiropas Savienības vadošo politiķu līdzšinējā atturība Magņitska likuma analoga izstrādāšanā, lai gan ideja ir apspriesta.
Eiroparlaments to atkārtoti izvirzīja šā gada martā pieņemtā rezolūcijā, atsaucoties uz kuru, kā arī uz “vairāku valstu prasību”, jaunievēlētais ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels 9. decembrī pavēstīja, ka vienošanās ir panākta un atbilstošs priekšlikums šajā sakarā tiks iesniegts ES ārlietu ministriem nākamā gada sākumā.
Tad, iespējams, gūsim skaidrāku priekšstatu par tiesību akta aprisēm, kurām vajadzētu aptvert cilvēktiesību aizsardzību un korupcijas apkarošanu. Katrā ziņā šī ierosme var diezgan daudz ko sarežģīt, tostarp attiecības ar Ķīnu, tāpēc pretestība nav gluži pārvarēta un noteikti vēl liks sevi manīt. Diskusijas būs, bet tās ir nepieciešamas.
