Atklāti vairāki klaji nekaunīgi pārkāpumi! Pret zemnieku, kurš atbrīvojās no dižpriedes, ierosināta krimināllieta 31
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lieli un skaisti koki ir neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa, taču tiem cilvēku darbības rezultātā klājas arvien grūtāk. Dabas aizsardzības pārvalde pievērš mūsu uzmanību koku saudzēšanai.
Kokus aizstāv
Apzināt un sargāt savā tuvumā augošo zaļo rotu aicina arī Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Pievērst pastiprinātu uzmanību šai problēmai mudinājis tas, ka pēdējā laikā ir atklāti vairāki klaji nekaunīgi pārkāpumi.
Piemēram, ir zemnieki, kas bez saskaņošanas atbrīvojušies no vērtīgiem kokiem savās aramzemēs.
Protams, var būt gadījumi, kad liels un vērtīgs koks pēkšņi kļuvis bīstams, aizlūzis un apdraud ēkas. Tad šādu koku drīkst nozāģēt. Taču par situāciju jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei, pašvaldībai. Lai nebūtu pārpratumu, esošo situāciju vēlams nofotografēt, lai būtu apliecinājums koka likvidēšanas nepieciešamībai.
Ja atbildīgie dienesti paši atklāj, ka koka nav, tad skaidrošanās var būt daudz nopietnāka.
Piemēram, pret zemnieku, kurš atbrīvojies no dižpriedes savā laukā, ierosināta krimināllieta un var nākties šķirties no vairākiem tūkstošiem eiro. Turklāt vainu pastiprinošs apstāklis – koks pieteikts zaļināšanas maksājumiem un par to saņemti maksājumi.
Ir gadījumi, kad apstrādājamo zemju teritorijā augošiem kokiem pamatīgi apgriež vai nozāģē zarus, lai varētu pabraukt apakšā ar lielajiem traktoriem. Ja kokam pārāk samazina vainagu, tas nespēs pielāgoties un var iet bojā. Vēl aizvien novērota alkatība, kad tiek arts līdz pašam koka stumbram, neievērojot noteikto 10 metrus lielo aizsargzonu dižkoku vainagu teritorijā.
Novērtē vērtīgo
Lauku teritorijās augošie koki smagi pārdzīvo pārmaiņas. Vecās lauku viensētās ap lielo koku parādījies bruģis vai par asfaltētu pārtapušais grants ceļš izmaina hidroloģisko režīmu, kuram koks var nespēt pielāgoties.
Speciāliste mudina mainīt pieeju un lepoties ar to bagātību, kas mums vēl ir. Vērtīgi nav tikai dižkoki, bet arī tie, kas par tādiem var tapt.
Ir pēdējais laiks mainīt attieksmi, uzskata speciāliste. Pat tad, ja koks ir nokaltis, to var apzāģēt daļēji, atstājot dobumus putniem vai kā dzīvotni citām radībām.
Gita Strode spriež, ka gan pilsētās, gan pašvaldībās vajadzētu ne tikai dārznieku, bet arī arboristu. Par īstu stulbumu speciāliste uzskata nemākulīgās ceļmalu kopšanas vai teritoriju sakopšanas darbus, kad nereti kopā ar apaugumu nošķūrē augsnes virskārtu, atstājot lielos kokus ar kailām saknēm. Vai pat nozāģējot arī tos, kā tas gadījies Bauskas novadā, kad ceļa pārbūves rezultātā likvidēti 29 lieli, skaisti koki.
Vēl aizvien par pieļaujamu daudzviet tiek uzskatīta koku vainagu veidošana, padarot tos par stumbeņiem.
Ir noteikumi, ka ārpus meža un apdzīvotās teritorijās augoša koka likteni, kurš resnāks par 20 cm, drīkst lemt, tikai saskaņojot ar atbildīgajiem dienestiem. Šo noteikumu beidzot vajadzētu īstenot arī praksē.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
