Foto – Timurs Subhankulovs

Slēpjos darbā un ģimenē. Saruna ar režisoru Aiku Karapetjanu 0

Ķerties pie operas iestudēšanas – tur vajag dūšu un talantu. Izrādās, režisoram Aikam Karapetjanam tie ir. Ne velti pirms pieciem gadiem viņa režisēto “Seviļas bārddzini” skatītāji un kritiķi atzina par gada labāko jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā. Nu viņš iestudē Šarla Guno operu “Fausts”. Jaunā darba pirmizrāde 30. septembrī. Saruna mirkli pirms samta priekškara vēršanās.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Lasīt citas ziņas

– Kā režisors satiekas ar operu – vai jūs piedāvājāt šo ieceri LNO vai otrādi?

A. Karapetjans: – “Fausts” nav mana ideja. Opera piedāvāja. Man LNO bija saruna par citu operu, ko jau piecus gadus ļoti gribu iestudēt.

– Kas tā ir?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Neteikšu, jo varbūt reiz to taisīšu. Aizgāju pie Zigmara Liepiņa un izstāstīju savu ieceri, taču viņš nebija pārāk ieinteresēts. Bet pēc dažām nedēļām Liepiņš man piezvana un jautā, vai negribu iestudēt “Faustu”. “Fausts” – tas skan pārāk skaļi, nodomāju. Un teicu, ka paklausīšos šo operu, ja kaut ko izdomāšu, taisām! Kad vēlāk stāstīju savas idejas, kā iestudēt “Faustu”, Liepiņam patika. Un tā viss sākās.

– Kurā brīdī sapratāt, ka ir ideja iestudējumam, vai dzirksteli piešķīla librets, mūzika?

– Librets noteikti ne. Stāsts ir ļoti formāla lieta. Šķiet, tas nevienu pārāk neinteresē. Mūzika, protams! Mūzika ir tas, kas tev diktē un saka, ko vajag. Veidojot filmu, ar mūziku centies padarīt ainu labāku, bet operā mūzika skan visu laiku. Un tāpēc, ja tev tā patīk, ja iemīlies šajā mūzikā, ir ļoti viegli atrast virzienu, kā to ilustrēt uz skatuves. “Fausta” mūzika man ļoti patīk. Tā ir gara, bet ļoti dažāda – liriska, traģiska, jautra, romantiska, visāda. Tāpēc vari taisīt nevis vienu ļoti nopietnu darbu, bet arī mazliet spēlēties, mēģināt veidot gan smieklīgas, gan traģiskas ainas. Lai skatītājiem nebūtu garlaicīgi. Man, iestudējot operu, mūzika ir vissvarīgākā. Ja kāds saka – mūzika slikti skan, uzreiz mainu ainu. Galvenais – lai mūzika ir laba, un tikai pēc tam izrāde. Cilvēki nāk klausīties mūziku un tikai tad skatīties, kas notiek uz skatuves.

– Jums patīk mūzika. Vai esat to mācījies?

– Bērnībā spēlēju klarneti. Bet tas bija sen.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.