“Breksita sarunas draud izgāzties…” Cik briesmīgs būtu bezlīguma breksits? 0
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Britu mediju “Daily Express”, “The Telegraph” un “Evening Standard” virsraksti gana daiļrunīgi atspoguļo šībrīža situāciju: “Breksita sarunas draud izgāzties, Apvienotajai Karalistei (AK) esot pavisam tuvu cerību atmešanai noslēgt ES tirdzniecības līgumu.”
Strīds par zvejas tiesībām un tiesu
Izskatās, ka britu valdība jau samierinājusies ar faktu, ka tirdzniecības līguma ar ES nebūs, vismaz ne līdz oficiālajam izstāšanās brīdim gada beigās, kas nozīmē, ka tirgošanās pēc šī gada 31. decembra notiks, balstoties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. Tiesa, vēl gan pastāv iespēja, ka rudenī varētu izdoties vienoties par vienkāršu savstarpēju līgumu.
Pašlaik AK pakļaujas ES noteikumiem, jo līdz pat galējās izstāšanās brīdim – 31. decembrim – ir spēkā pārejas periods, ko pagarināt nekādi nevarēs, jo visi termiņi jau nokavēti.
ES sarunvedēja Mišela Barnjē un AK pārstāvja Deivida Frosta sarunas atsākās šo pirmdien, taču par galveno strīda ābolu nu kļuvuši divi punkti – zvejniecības tiesības britu ūdeņos un Eiropas tiesu loma pēc breksita. Neviena no pusēm pagaidām negrasās piekāpties.
Cik briesmīgs būtu bezlīguma breksits?
Ja tirdzniecības līguma nebūs, tad būs jāatgriežas pie 1995. gadā PTO biedru apstiprinātajiem tirdzniecības noteikumiem, kuru izstrādē ir piedalījušies paši briti. Joprojām notiek strīdi par to, vai šie noteikumi būs labvēlīgi britu biznesam.
Bezlīguma gadījumā tirgošanās starp AK un 27 ES valstīm vairs nenotiks brīvi.
Piemēram, eksportējot uz ES, nāksies maksāt 11,1% muitu par lauksaimniecības precēm, 15,7% – par dzīvnieku izcelsmes produktiem un 35,4% – par piena produktiem.
Britu auto Eiropā maksās par 10% dārgāk, kas varētu pārsniegt 5,7 miljardus eiro gadā, tādējādi par 3000 EUR sadārdzinot katru kontinentā pārdoto AK ražoto auto. Arī precēm, kas AK ienāks no ES, cena būs lielāka, piemēram, auto – par 10%, apģērbiem – par 12%. Tāpat AK nāksies slēgt jaunus līgumus ar citām valstīm, ar kurām līdz šim tirgojās ES paspārnē, un galu galā japāņiem varētu nākties divreiz padomāt, vai pirkt angļu tēju, kam nu muita būs 12%.
Iedzīvotājus aicinās gatavoties breksitam
Laikraksts “Independent” raksta, ka britu valdība plāno sākt kampaņu par gatavošanos breksitam, izvēlēts sauklis “Jauns sākums Apvienotajai Karalistei: ejam uz priekšu!” (“The UK’s new start: let’s get going”) reklāmām, ko plānots rādīt TV, radio un internetā, tikšot izsūtītas arī īsziņas.
Briti tiks brīdināti, ka var mainīties ceļošanas noteikumi, mobilā telefona lietošana ārzemēs maksās vairāk, kā arī sagaidāms haoss uz robežām. Ceļotājiem piekodinās pārliecināties, ka ceļojuma apdrošināšana ir pietiekama, ka pasu derīguma termiņš ir gana garš. Gadījumā, ja ceļojumā tiks ņemti līdzi mājdzīvnieki, tad ar veterinārārstu jāsazinās četrus mēnešus iepriekš.
Tāpat kompānijām, kas eksportē vai importē no ES, būs jāreģistrējas attiecīgajā muitas departamentā.
Kampaņā arī atgādinās, ka ES pilsoņiem jāpiesakās jaunajam pastāvīgā iedzīvotāja – “settled” – statusam līdz nākamā gada jūnijam. Jāatzīmē, ka lielākā daļa mūsu tautiešu jau statusam ir piereģistrējušies, tādēļ aicinājums vairāk attieksies uz citiem eiropiešiem.
Loģiski, ka britu valdība reklāmās neplāno minēt daudz apspriestos riskus, saistītus ar pārtikas, degvielas un zāļu deficītu. Tāpat ministri atsakoties atklāt kampaņas izmaksas, acīmredzot bailēs saņemt kritiku par iepriekšējā gada “Sagatavosimies breksitam” izmaksām 100 miljonu sterliņu mārciņu (109,6 milj. EUR) apmērā.
Tiek lēsts, ka trīs no piecām britu kompānijām nav sākušas gatavoties breksitam, kas gan nav liels pārsteigums, jo prioritāte pēc smagā Covid-19 pandēmijas trieciena ir atdzīvināt ekonomiku.
