Nils Ušakovs (no kreisās) un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs.
Nils Ušakovs (no kreisās) un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs.
Foto: Edijs Pālens/LETA

“Saskaņas” reitings nokritis līdz zemākajam punktam kopš 2010.gada 2

Jūnijā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pārstāvētās “Jaunās Vienotības” (JV) reitings sasniedzis augstāko punktu pēdējo četru gadu laikā, bet “Saskaņas” popularitātes rādītāji noslīdējuši līdz zemākajai atzīmei kopš 2010.gada, turklāt kopš parlamenta vēlēšanām ievērojami sarucis atbalsts arī Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”, atsaucoties uz socioloģisko pētījumu centra SKDS veikto aptauju.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Ja Saeimas vēlēšanas norisinātos jūnijā, par “Saskaņu” balsotu 15,8% vēlētāju, kas ir par 1,7 procentpunktiem mazāk nekā maijā.

Līdz ar to jūnija aptaujā fiksētā “Saskaņas” popularitāte ir sasniegusi zemāko atzīmi kopš 2010.gada, kad partijas pašreizējais līderis Nils Ušakovs nesen bija kļuvis par Rīgas mēru.
CITI ŠOBRĪD LASA

Sociologs Arnis Kakriņš domā, ka “Saskaņas” reitinga krituma galvenais iemesls ir procesi Rīgas domē, bet savu artavu partijas popularitātes kritumam varētu būt devusi arī Ušakova kā partijas līdera aiziešana “ēnā”.

Ja vēl maijā otro vietu reitingā ieņēma Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tad jau jūnijā to no šīs pozīcijas izspiedusi JV, uzrādot 10,5% vēlētāju atbalstu, kas ir par 4,4 procentpunktiem vairāk nekā maijā.

Tādējādi JV reitings ir sasniedzis augstāko punktu četru gadu laikā.

Pēdējo reizi 10,5% aptaujāto gatavību balsot par JV jeb toreizējo “Vienotību” pauda vien 2015.gadā, atgādināja LTV. Kaktiņš JV reitinga lēcienu izskaidro ar labajiem rezultātiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās un neiesaka partijai īpaši sapriecāties, jo tas varētu būt tikai īslaicīgs popularitātes “uzrāviens”.

Trešo vietu jūnija reitingā ieņem nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), par kuru būtu gatavi balsot 7,7% aptaujāto vēlētāju. Kopš maija nacionālās apvienības reitings kritis par 0,9 procentpunktiem. Arī maijā šis politiskais spēks ieņēma trešo vietu SKDS partiju reitingā.

Ceturto vietu politisko spēku jūnija popularitātes sarakstā ar 6,8% vēlētāju atbalstu ieņem “Attīstībai/Par!”, kas mēneša laikā piedzīvojusi reitinga kāpumu par 0,9 procentpunktiem, bet piektajā vietā ierindojas ZZS ar 6,3% reitingu un 2,5 procentpunktu atbalsta kritumu.

Uz reitinga sesto vietu ar 4,6% vēlētāju atbalstu noslīdējusi JKP, kas vēl pirms mēneša ar 7,9% atbalstu ieņēma reitinga ceturto pozīciju.

Jau maijā, salīdzinot ar aprīli, JKP popularitāte bija kritusies. Tādējādi JKP atbalsts tagad ir zemākais kopš Saeimas vēlēšanām. Tomēr sociologs Kaktiņš iesaka JKP īpaši nebēdāt, jo reitinga kritums varētu būt saistīts ar neveiksmi EP vēlēšanās.

“Tās partijas, kuras publiskajā telpā nepārprotami ir iezīmētas kā uzvarētāji, un tās ne vienmēr ir tās, kas ir savākušas visvairāk balsis, vienkārši publiskā telpa ir pateikusi – o, jā, šiem ļoti labi sanāca – tās parasti dabū augstāku popularitāti un otrādi. Tiesa, tas kas šeit ir ļoti svarīgi, un to liecina daudzu vēlēšanu vērošanas pieredze, šie efekti parasti ilgst un izvējo apmēram trīs mēnešu laikā. Līdz ar to es ieteiktu “Vienotības” cilvēkiem pārāk nesapriecāties un JKP cilvēkiem pārāk nebēdāties,” sacīja Kaktiņš.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr aiz JKP reitingā palikušas “KPV LV”, Latvijas Reģionu apvienība, “Progresīvie” un Latvijas Krievu savienība (LKS) ar atbalstu attiecīgi 3,4%, 3%, 3% un 1,6%. Tādējādi “KPV LV” atbalsts mēneša laikā audzis par 1 procentpunktu, LRA atbalsts krities par 1 procentpunktu, “Progresīvo” atbalsts palielinājies par 1,1 procentpunktu, bet LKS atbalsts palielinājies par 0,1 procentpunktu, liecina SKDS dati.

Jūnijā veiktās SKDS aptaujas dati liecina, ka 18,2% nezina, par ko tagad atdotu savu balsi Saeimas vēlēšanās, bet 18,7% respondentu pauduši, ka parlamenta vēlēšanās nepiedalītos.