Neskaidri reformas mērķi un novadu apvienošanas kritēriji: ST sāk skatīt pirmās pašvaldību lietas 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Attālinātā tiesas sēdē Satversmes tiesa (ST) trešdien sāka skatīt pirmās divas lietas par administratīvi teritoriālās reformas atbilstību Satversmei un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai.
Abas lietas ir apvienotas vienā, tās ierosinātas pēc Limbažu novada domes un Ikšķiles novada domes pieteikumiem. Pašvaldību pārstāvji tiesas sēdē norādīja uz neskaidrajiem reformas mērķiem un novadu apvienošanas kritērijiem, kā arī apgalvoja, ka ar pašvaldībām nav notikušas konsultācijas, kam Saeimas pārstāvis nepiekrita.
Limbažu novads iebilda pret to, ka no pašvaldības tiek nodalīta Skultes pagasta teritorija. Savukārt Ikšķiles novads nebija mierā ar tā pievienošanu Ogres novadam.
Pirmajā sēdes dienā tiesa uzklausīja abu novadu, kā arī Saeimas pilnvarotos zvērinātos advokātus. Lietas izskatīšanu plānots turpināt pēc nedēļas 20. janvārī.
Limbažu novadu pārstāvēja zvērinātais advokāts Artis Stucka, bet Ikšķiles – zvērinātais advokāts Matīss Šķiņķis. Kā Saeimas pārstāvis sēdē piedalījās zvērinātais advokāts Lauris Liepa.
Pieaicināto personu vidū ir arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs, kas tagad ir bijušais ministrs Juris Pūce.
Savukārt toreizējais šīs komisijas priekšsēdis Artūrs Toms Plešs tagad jau kā ministrs pārstāvēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
Abu pašvaldību pārstāvji rosināja sēdē pieaicināt Saeimas opozīcijas deputātu Viktoru Valaini (ZZS), norādot uz Saeimas mazākuma tiesību interešu neievērošanu un procedūras pārkāpumiem projekta izskatīšanas laikā Saeimā. Taču šo lūgumu tiesa noraidīja, jo Valaiņa viedoklis ir pieejams sēdes materiālos.
M. Šķiņķis teica, ka likumprojektu skatīja nevis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras kompetencē ir pašvaldību jautājumi, bet gan izveidotā īpašā Administratīvi teritoriālās reformas komisija. To vadīja VARAM parlamentārais sekretārs A. T. Plešs.
L. Liepa uzsvēra, ka Saeimas Kārtības rullis paredz atsevišķu uzdevumu veikšanai veidot speciālas Saeimas komisijas. Tāpat nevienā normatīvā neesot teikts, ka VARAM parlamentārais sekretārs nevarētu vadīt komisiju, nesaskatot te interešu konfliktu.
Lauris Liepa nepiekrita iebildumiem, ka jautājuma izskatīšana attālinātā sēdē platformā e-saeima būtu pretrunā ar Satversmi. M. Šķiņķis norādīja, ka attālinātā sēdē ir bijušas tehniskas problēmas, nav notikušas kvalitatīvas debates parlamentāro tradīciju garā.
Apvienotās lietas ir atšķirīgas, jo vienā gadījumā pašvaldība iebilst pret reformu kopumā, bet otrā – tikai pret viena pagasta nodalīšanu.
Taču abi advokāti uzsvēra, ka nav notikušas kvalitatīvas konsultācijas ar pašvaldībām. Par tādām nevarot uzskatīt VARAM prezentāciju Ogrē, pēc kuras nav sekojis abu pušu dialogs un argumentu izvērtēšana.
Tā kā Saeima likumā nav noteikusi pašvaldību veidošanas kritērijus, neesot skaidrs, kāpēc novads, kurš spēj veikt visas savas funkcijas, sniegt pakalpojumus, tiek iekļauts Ogres novadā. Ikšķile arī ir tuvāka Pierīgas pašvaldībām.
Uz norādi, ka kritēriji bija minēti likuma anotācijā, Ikšķiles pārstāvis atbildēja, ka anotācijā veikt izmaiņas Saeima nevar. Taču M. Šķiņķis skaidri neatbildēja uz tiesnešu jautājumu, kas liek domāt, ka pēc reformas pašvaldības iedzīvotāju situācija pasliktināsies.
Viņš tikai minēja, ka iedzīvotāju skaita ziņā lielākajā Ogres novadā Ikšķiles politiskā ietekme var samazināties. Līdz ar to nav pārliecības, ka jaunajā pašvaldībā tiks aizstāvētas Ikšķiles iedzīvotāju intereses.
Limbažu novadam nebija iebildumu pret reformu. Taču uz 2. lasījumu Nacionālās apvienības deputāti iesniedza priekšlikumu par jauna – VARAM projektā neparedzēta – Saulkrastu novada izveidošanu, rosinot tajā iekļaut arī esošā Limbažu novada Skultes pagastu, kas esot noticis, neņemot vērā Limbažu novada iebildumus.
Jāteic, ka šis nav vienīgais kāda esošā novada sadalīšanas gadījums. No Aglonas novada nodalīja trīs pagastus, kurus pievienoja Krāslavas novadam, ar kuru tie bija saistīti pirms iepriekšējās reformas. Taču šajā gadījumā izmaiņas notika pēc abu iesaistīto pašvaldību vienošanās.
Limbažu pārstāvis Artis Stucka sēdē sacīja, ka ar pašvaldību ne tikai nav notikušas kvalitatīvas konsultācijas, bet tā arī nav saņēmusi atbildes uz 25 jautājumiem.
Domei nav skaidrs, piemēram, kā notiks nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana, jaunā budžeta sagatavošana, Eiropas Savienības fonda līdzekļu apguve, iesākto projektu īstenošana.
Jaunie novadi sāks strādāt šā gada vidū, līdz tam Skulte vēl ir Limbažu novadā. A. Stucka arī atceras, ka, veicot iepriekšējo reformu, konsultācijas ar pašvaldībām notikušas vairākus gadus un vairākās kārtās, “bet tagad prasti pārzīmēja karti”.
