“Šausmas, kādu informāciju viņai prasīja!” Zanes draudzene ņem mājokļa kredītu un sastopas ar pārspīlētām bankas prasībām 0
Mājokļa iegāde ar bankas aizdevumu daudziem šķiet ierasts process, ir stabili ienākumi, laba kredītvēsture, pirmā iemaksa, un atliek vien sagaidīt bankas lēmumu. Taču realitātē kredīta pieteikuma izvērtēšana var nozīmēt arī virkni jautājumu un dokumentu par cilvēka ienākumiem, izdevumiem, īpašumiem un citām finanšu saistībām.
Par to LA.LV redakcijā aizdomāties likusi lasītāja Zane, kura pastāstīja par savas draudzenes pieredzi, mēģinot saņemt mājokļa kredītu.
“Mana draudzene ņēma kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Esot šausmas, kādu vien info viņai SEB banka prasot. Paņēma beigās “Swedbank”, jo tur labāki noteikumi,” pastāsta Zane.
Zane vēlas noskaidrot, cik plašu informāciju banka vispār drīkst prasīt potenciālajam kredītņēmējam un vai cilvēkam ir tiesības atteikties iesniegt dokumentus, kurus viņš nevēlas atklāt.
“Vai un cik daudz banka drīkst jautāt klientam, izskatot kredīta pieteikumu? Dzirdēts pat par gadījumiem, kad tiek lūgts uzrādīt, piemēram, jau esoša īpašuma īres līgumu, kas pēc būtības ir konfidenciāla informācija. Vai potenciālais kredītņēmējs var atteikties uzrādīt informāciju, ko nevēlas? Jeb tad automātiski kredītu atsaka?” viņa vaicā.
Zane arī jautā, kādas ir galvenās lietas, ko banka vērtē, lemjot par kredīta piešķiršanu, un vai ar labu algu mūsdienās vairs nepietiek.
Sievietei jautājumu netrūkst: “Agrāk pilnīgi pietika, ja ir laba alga (ko redz kontā), bet tagad ir tendence, ka prasa vēl visādus nodrošinājumus, galvotājus, analizē citus īpašumus. Vai ir daudz nemaksātāju? Kas radījis šādas pārspīlēti augstas prasības?”
Lai noskaidrotu, kādi ir galvenie principi mājokļa kredīta izvērtēšanā, LA.LV jautājumus uzdeva SEB bankas Mājokļu kreditēšanas nodaļas vadītājam Mārim Opincānam.
Banka vērtē ne tikai algu
Izskatot mājokļa kredīta pieteikumu, banka parasti vērtē klienta ienākumus, esošās finanšu saistības un informāciju par īpašumu, kura iegādei nepieciešams finansējums.
Atkarībā no konkrētā darījuma banka var lūgt arī dokumentus, kas apliecina pirmās iemaksas izcelsmi, nekustamā īpašuma vērtējumu, būvniecības vai remonta dokumentus, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama pilnvērtīgai aizdevuma izvērtēšanai.
“Mājokļa kredīts ir ilgtermiņa saistības, tāpēc bankai ir svarīgi gūt pilnīgu priekšstatu ne tikai par klienta šodienas situāciju, bet arī par viņa spēju pildīt saistības ilgākā termiņā,” skaidro Opincāns.
Tādēļ ar informāciju par algu un jau esošajiem kredītiem ne vienmēr pietiek.
Alga ir tikai viens no faktoriem, kas raksturo cilvēka finansiālo situāciju. Bankai var būt svarīgi zināt arī par papildu ienākumiem no uzņēmējdarbības, īpašumu izīrēšanas vai citiem avotiem.
Tāpat tiek vērtēti regulārie izdevumi, uzturlīdzekļu maksājumi, saistības citās finanšu iestādēs un citi apstākļi, kas var ietekmēt maksātspēju.
“Piešķirot kredītu, banka vērtē ne tikai ienākumu apmēru, bet arī to stabilitāti un ilgtspēju. Mērķis ir pārliecināties, ka kredīta maksājumi klientam būs komfortabli arī tad, ja ekonomiskā situācija vai personiskie apstākļi laika gaitā mainīsies,” norāda SEB pārstāvis.
Kāpēc bankai vajadzīgs īres līgums?
Viens no Zanes minētajiem jautājumiem ir par gadījumiem, kad banka lūdz uzrādīt jau esoša īpašuma īres līgumu vai informāciju par citiem klientam piederošajiem īpašumiem.
Opincāns skaidro, ka šāda informācija var būt nepieciešama, ja īpašums rada regulārus ienākumus vai arī papildu izdevumus.
Piemēram, ja klienta maksātspējas izvērtēšanā tiek ņemti vērā ienākumi no īpašuma izīrēšanas, bankai nepieciešams pārliecināties, ka šie ienākumi ir regulāri.
Informācija par citiem īpašumiem palīdz arī saprast klienta kopējo finanšu situāciju, aktīvu struktūru un saistību apjomu.
Tas savukārt ir būtiski, lai banka varētu izvērtēt klienta spēju ilgtermiņā pildīt kredītsaistības.
Vai klientam ir tiesības dokumentus neiesniegt?
Teorētiski klientam ir tiesības neiesniegt bankas pieprasītos dokumentus. Tomēr tas nenozīmē, ka kredīta pieteikums tādēļ tiks apstiprināts.
“Jā, klientam ir tiesības neiesniegt pieprasītos dokumentus. Šādos gadījumos turpmākā pieteikuma izskatīšana un lēmums par finansējuma piešķiršanu tiek izvērtēti individuāli,” skaidro Opincāns.
Tātad atteikšanās iesniegt konkrētu dokumentu automātiski nenozīmē kredīta atteikumu, taču banka var secināt, ka tās rīcībā nav pietiekami daudz informācijas, lai pilnvērtīgi izvērtētu klienta maksātspēju un riskus.
Kad vajadzīgs galvotājs vai papildu nodrošinājums?
Arī galvotāja vai papildu nodrošinājuma prasība nav automātiska visiem kredītņēmējiem.
Papildu nodrošinājums vai līdzaizņēmēja piesaiste var būt nepieciešama gadījumos, kad ar pamatnodrošinājumu nepietiek pilnvērtīgai aizdevuma segšanai vai klienta ienākumi neatbilst nepieciešamajam finansējuma apmēram.
Savukārt informācija par citiem īpašumiem var būt būtiska, lai banka varētu izvērtēt klienta kopējo finansiālo situāciju – esošās saistības, izdevumus un aktīvus.
“Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Bankas mērķis nav sarežģīt finansējuma saņemšanu, bet gan pārliecināties, ka aizdevuma apmērs un nosacījumi ir atbilstoši klienta finansiālajām iespējām ilgtermiņā,” norāda Opincāns.
Arī ar labu algu vien nepietiek
Ļoti būtiska nozīme kredīta piešķiršanā ir arī klienta kredītvēsturei, esošajām saistībām, ikmēneša izdevumiem un citiem maksājumiem.
Labi ienākumi paši par sevi negarantē pozitīvu bankas lēmumu, jo tiek vērtēta arī klienta līdzšinējā finanšu disciplīna un kopējais saistību slogs.
Kredītvēsture ļauj saprast, kā cilvēks iepriekš pildījis savas saistības, savukārt esošie kredīti un regulārie maksājumi palīdz novērtēt, cik liela daļa no ienākumiem jau tiek novirzīta citām vajadzībām.
SEB norāda, ka ikmēneša maksājumi par visām kredītsaistībām nevar pārsniegt 40% no algas.
Tiek vērtētas arī nekustamā īpašuma uzturēšanas izmaksas, uzturlīdzekļi un citi regulāri finanšu pienākumi, jo tie ietekmē klienta maksātspēju un spēju ilgtermiņā pildīt kredītsaistības.
“Galvenais jautājums vienmēr ir, vai pēc jaunā kredīta saņemšanas klienta budžets saglabāsies pietiekami stabils un sabalansēts,” skaidro Opincāns.
Vai bankas pēdējos gados kļuvušas prasīgākas?
Zanes jautājums skar arī sajūtu, ka mājokļa kredīta saņemšanai nepieciešams aizvien vairāk dokumentu un papildu nosacījumu.
Tomēr SEB pārstāvis norāda, ka kopumā neesot pamata apgalvot, ka mājokļa kredītu saņemšanas nosacījumi būtu kļuvuši stingrāki.
Kredītu izsniegšana joprojām balstās uz atbildīgas kreditēšanas principiem un normatīvajām prasībām, vienlaikus bankām cenšoties nodrošināt finansējuma pieejamību klientiem, kuru finansiālā situācija ļauj uzņemties ilgtermiņa saistības.
Savukārt gadījumos, kad konkrētajā brīdī finansējumu nav iespējams piešķirt, klientam bieži tiek sniegta konsultācija par iespējamiem risinājumiem un soļiem, kas nākotnē var uzlabot iespējas saņemt mājokļa kredītu.
Kāpēc vienā bankā procentu likme ir citāda nekā citā?
Arī procentu likme katram klientam un katrā bankā var atšķirties. To ietekmē vairāki faktori – klienta kredītvēsture, ienākumu stabilitāte, pirmās iemaksas apmērs, izvēlētā īpašuma veids, aizdevuma termiņš un citi riska aspekti.
Vienlaikus katrai bankai ir sava cenu politika, finansēšanās izmaksas un komerciālie apsvērumi.
Tāpēc pat līdzīgos apstākļos dažādu banku piedāvājumi vienam klientam var būt atšķirīgi.
“Tieši tāpēc klientiem vienmēr ir vērts salīdzināt vairākus piedāvājumus un izvērtēt ne tikai procentu likmi, bet arī pārējos aizdevuma nosacījumus,” iesaka Opincāns.
Līdz ar to Zanes draudzenes pieredze, kad viena banka prasījusi vairāk informācijas nekā cita, pati par sevi nenozīmē, ka kāda no bankām rīkojusies neatbilstoši.
Bankas katru kredīta pieteikumu vērtē individuāli, un pieprasītās informācijas apjoms var būt atkarīgs gan no klienta finansiālās situācijas, gan konkrētā īpašuma un darījuma.
