“Neatbalstītais vidusslānis” ar bērniem. Pārāk turīgi atbalstam, bet kredītam ienākumi par zemu. Kā tikt pie mājokļa? 6
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Avīze” un žurnāls “Mājas Viesis” turpina publikāciju sēriju, kurā pievēršamies būtiskai problēmai valstī – demogrāfijai. “Latvijas Avīzes” 23. septembra numurā publikācijā “Demogrāfijas politika – bez turētāja, bīdītāja, aizstāvja” rakstījām par to, kāda ir bijusi valsts demogrāfijas politika pēdējo 30 gadu laikā, 28. oktobra numura publikācijā “Būs pabalsts, būs bērni?” – par to, vai un kā pabalsti veicina dzimstību. Šajā rakstā – kā jaunajām ģimenēm tikt pie sava mājokļa.
Lai arī valdība apņēmusies sekmēt ģimeņu sadzīves apstākļu uzlabošanu, praksē joprojām daudz jauno ģimeņu dzīvo īrētos dzīvokļos un mēģina tikt pie sava mājokļa pašu spēkiem.
Tiesa, pēdējos gados lielu artavu valsts garantiju veidā dod finanšu institūcija “Altum”, taču ne visiem tās ir pieejamas.
Valdības deklarācijā teikts: “Sekmēsim ģimeņu sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts mājokļa stratēģiju – jaunu mājvietu būvi, mājokļu paplašināšanu un renovāciju, kā arī mājokļa pieejamību ģimenēm atbilstoši Eiropas valstu labākajai praksei.” Vai šāda mājokļu stratēģija top un kādas ir iespējas jaunajām ģimenēm mājokļa iegādē?
Paši cīnās
Piecu bērnu māmiņa no Aizkraukles Guna Ose iespēju īrēt plašāku mitekli meklē jau gadu, bet pagaidām tas nav izdevies.
“Ir piedāvājumi Jelgavā, Ērgļos, bet tas mums neder, jo par tālu. Vīram darbs ir Aizkrauklē, man – Skrīveros, bērni iet dārziņā un skolā Aizkrauklē. Diemžēl nav nekādu piedāvājumu īrei, bet tikai piedāvājumi nopirkt. Jaunības kļūdu dēļ diemžēl atļauties pirkt māju nevaram, jo vēl joprojām maksājam iepriekš ņemtos kredītus,” situāciju raksturo daudzbērnu māmiņa.
Arī pilsētas sociālais dienests dzīvokli nepiešķir, jo ģimene iepriekšminētā iemesla dēļ nav nedz trūcīga, nedz maznodrošināta.
“Mums visa nauda aiziet kredītos, par dzīvokli, bērniem apģērbam un zālēm, pārtikai. Paši cīnāmies, kā varam,” uzsver Guna Ose. Viņa uzskata, ka valstī nav pietiekami labvēlīga mājokļu politika jaunajām ģimenēm. Laba iespēja būtu atbalsts mājokļa iegādei, diemžēl Ošu ģimene tam nekvalificējas.
Savs viedoklis par mājokļa iegādi ir arī Brikmaņu ģimenei no Jēkabpils, kurā aug četri bērni. “Mājokļa jautājums noteikti ir svarīga lieta, bet tā mums nebija noteicošais faktors kuplas ģimenes radīšanai,” teic Līga Brikmane.
“Protams, mums bija savs personiskais īpašums, tomēr šaubos, ka atsacītos no domas par bērniem, ja dzīvokli īrētu. Ar vīru nākam no lielām ģimenēm. Viņš dzīvoja milzīgā mājā un visu mūžu ir vēlējies krietni mazāku mitekli. Es savukārt bērnībā dzīvoju diezgan saspiestos apstākļos, tādēļ tāda pieredze mani nebiedētu. Bet, protams, ir patīkamāk, ja visiem ir savs stūrītis.”
Līga uzskata, ka situācija ar mājokļu pieejamību jaunajām ģimenēm Latvijā noteikti varētu būt labāka. Piemēram, Jēkabpilī, kur viņa ar ģimeni pašlaik dzīvo, piedāvājumā ir tikai dzīvokļi, kas būvēti padomju laikos, to renovācija notiekot gliemeža ātrumā. Līdz šim ir renovētas vien pāris mājas.
“Pretī vienam gribētājam ir divi negribētāji – pārsvarā pensijas vecuma cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem tas nav vajadzīgs.
Ja runājam par privātmājām, tad, cik no paziņām ir dzirdēts, bankas īpaši nevēlas dot kredītus privātmāju iegādei ārpus Rīgas/Pierīgas.
Beigās sanāk – ja vien šādu māju nesaņem mantojumā vai arī nepelni lielu naudu, tad ģimenei ar bērniem, kas dzīvo tālāk no Rīgas, ir ļoti grūti tikt pie šāda īpašuma.”
Sāk ar mazumiņu
Vai līdzšinējā mājokļu politika Latvijā bijusi un ir labvēlīga jaunām ģimenēm? “Diemžēl ne,” uzskata Līga Brikmane. Viņa ar dzīvesbiedru sākuši ar mazumiņu, sākotnēji dzīvokli īrējuši, bet vēlāk nolēmuši iegādāties savu.
Paši sakrājuši naudu un nopirkuši vienistabas dzīvoklīti. Kad vīrs atgriezies Latvijā no darba ārzemēs un kad pieteicies pirmais bērniņš, sapratuši, ka vajadzīgs vismaz trīsistabu dzīvoklis.
Bija izveidots uzkrājums, kas ļāva bez kredīta bankā nopirkt sev mitekli. Savukārt pāris mēnešu pēc tā iegādes veiksmīgi izdevies pārdot iepriekšējo vienistabas dzīvokli.
Tagad, kad ģimene sakuplojusi – bērniem ir sešarpus gadi, pieci gadi un dvīņiem deviņi mēneši –, viņi sapņo par lielāku mājokli, proti, privātmāju, taču ir viens liels “bet”. “Ar milzīgu entuziasmu lasīju par garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem, kurām ir pastāvīgi ienākumi, bet nav pietiekamu uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai.
Ar šī gada 1. jūliju mainījās nosacījumi un mums kā četru bērnu ģimenei šī garantija būtu 10–30% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 30 tūkstoši eiro. Bet mūsu īpašumā jau ir esošais trīsistabu dzīvoklis, tāpēc mēs automātiski atkrītam.
Nevienu jau neinteresē, ka sešu cilvēku ģimenei būtu vajadzīga lielāka dzīvojamā platība. Pie tam mūsu gadījums ir tāds nestandarta, jo plānojām trešo bērnu, bet pieteicās divi – trešais un ceturtais. Tagad sanāk tā – esam smagi strādājuši un pašu spēkiem savulaik nopelnījuši naudu trīsistabu dzīvokļa iegādei bez kredīta, bet nu tas ir šķērslis, lai pretendētu uz ko labāku,” neslēpj četru bērnu mamma.
Viņa saprot valsts cenšanos izvairīties no riska, kad, “nedod Dievs, kādu pataisīs par nekustamo īpašumu oligarhu, tomēr būtu labi, ja šajos noteikumos tiktu iestrādāts kaut kāds pārejas mehānisms, kad, piemēram, ģimene var uzsākt jauna mājokļa iegādi ar “Altum” programmas palīdzību arī tad, ja tās īpašumā ir mājoklis, kurā tā uzturas”. Pēc tam noteikta termiņa laikā varētu šo īpašumu pārdot, tādējādi sedzot arī bankas kredīta izmaksas.
Izaicinājums – sameklēt plašāku
To, ka mājoklim ģimenes veidošanā ir ļoti liela nozīme, atzīst vairākas “Latvijas Avīzes” aptaujātās ģimenes. Madaras Briedes ģimenē aug divi bērni – sešgadnieks un trīsgadnieks –, šobrīd viņi dzīvo divistabu dzīvoklī Raganā.
“Mūsu gadījumā vīrs mantoja dzīvokli, tāpēc pirmo ģimenes mājokli nevajadzēja meklēt. Taču šobrīd jūtam, ka ar divām istabām ģimenei ar diviem bērniem ir šauri. Kad viņi augs lielāki, vajadzēs katram ērtu mācību platību un arī kādu privāto telpu. Ja ģimenē ienāktu trešais bērns, tad cita – lielāka – mājokļa nepieciešamība būtu pilnīgi neizbēgama,” stāsta Madara.
Jau kādu laiku jaunā ģimene meklē trīsistabu dzīvokli, taču tuvākajā apkaimē tādu esot ļoti maz. Bet pamest sava novada centru Briežu ģimene nevēlas.
Kā jau daudzviet Latvijā dzīvojamais fonds pārsvarā ir padomju laika mantojums un, lai gan palēnām mājas tiek siltinātas un renovētas, daudzas aizvien ir gana nokalpojušas, turklāt tas, ko redzam, – ne vienmēr renovācija tiek veikta kvalitatīvi un novērš dziļākus bojājumus, novērojusi Madara.
Arī tie trīsistabu dzīvokļi, kas retumis parādās pārdošanas sludinājumos, mēdzot būt par nesamērīgi augstām cenām vai arī diezgan bēdīgā stāvoklī, kas nozīmē lielas investīcijas.
“Nevēlamies iejūgties arī kredītu važās uz vairākiem gadu desmitiem, tāpēc šobrīd esam tādā kā nogaidošā pozīcijā,” piebilst Madara.
Viņa uzskata, ja ģimenei nav mantota mājokļa vai atbalsta no tuviniekiem, šobrīd mājokli iegūt var, tikai ņemot kredītu, vismaz Pierīgā noteikti. Tāpēc nereti ģimenes izvēlas dzīvokļus īrēt, kas mēdz būt dārgi un ilgtermiņā neizdevīgi.
Mazpilsētās maz piedāvājumu
Arī druvēniete Lelde Graumane uzsver, ka mājokļa jautājumam ģimenes kuplināšanā noteikti ir būtiska loma: “Ja perspektīvā nebūtu iespējas tikt pie sava mājokļa, tad nez vai mēs plānotu trīs bērnus.” Pirms mēneša Leldes un Jāņa diviem dēliem – gandrīz četrus gadus vecajam Gustavam un Teodoram (gads un astoņi mēneši) pievienojās māsiņa Matilde.
Lelde spriež, ka jaunajām ģimenēm nav viegli tikt pie mājokļa. Pat īres dzīvokli atrast grūti. “Pirmkārt, nav daudz piedāvājumu, it īpaši mazpilsētās, kur īres platība būtu atbilstoša daudzbērnu ģimenei.
Otrkārt, ne kurš katrs savā īpašumā vēlas laist īrniekus ar maziem bērniem. Bieži vien izīrētājs uz bērniem skatās, ka viņi visu sabojās vai saplēsīs.
Tas gan nav mūsu stāsts, jo mums ar īres dzīvokļiem gan Rīgā, gan Madonā ir bijusi tikai tā labākā pieredze, bet dažiem draugiem un radiem šajā ziņā nav gājis tik viegli,” stāsta trīs bērnu māmiņa.
Arī nopirkt mājokli nav tik viegli. “Bankās ir problemātiski iegūt aizdevumu īpašumam, kas neatrodas pilsētā vai pilsētai tuvā attālumā. Tāpat tas ir pavisam cits stāsts, ja īpašumā jau ir mājoklis, kurā jāiegulda ļoti daudz līdzekļu. Opcija ir patēriņa kredīts mājoklim, bet procentu likmes salīdzinoši ar hipotekārajiem kredītiem nav tik izdevīgas. Jo lielākā pilsētā dzīvo, jo mājokļi un finansiālais atbalsts to iegādei ir pieejamāks.”
Lelde kopā ar vīru Jāni uzskata, ka labākā vide, kur bērniem augt, ir lauki, un pēc otrā dēla piedzimšanas ķērušies pie pamestas lauku mājas atjaunošanas.
Pašlaik ģimene īrē dzīvokli Madonā, bet jaunais mājoklis top Druvienas pagastā. Darbs pie mājas atjaunošanas nozīmē tikpat kā celt ēku no jauna, jo tajā pat neesot bijis nekādu komunikāciju – ne elektrības, ne ūdens. Mājoklis tiek remontēts pašu spēkiem, uz atsevišķiem darbiem pieaicinot speciālistus. Lai darbi ātrāk ietu uz priekšu, pirmo lielo pirkumu veikšanai – jumtam un logiem – tika paņemts mazais mājokļa kredīts.
Jaunie grib savu māju
* Latvijā 32% aptaujāto iedzīvotāju priekšnoteikums ģimenes plānošanai ir savs mājoklis, kas ir lielāks par esošo mājokli, kurā patlaban dzīvo, liecina bankas “Citadele” un “Norstat” šovasar veiktā aptauja.
* Puse no aptaujātajām ģimenēm, kurās ir divi bērni, lemtu par trešo atvasi, ja varētu iegūt savā īpašumā lielāku mājokli.
* Šajā aptaujā secināts, ka hipotekārā kredīta ņēmēja portrets ir iedzīvotājs vecumā no 28 līdz 45 gadiem, kuram ir viens vai divi bērni. Viņš gribētu mājokli Rīgas vai Pierīgas jaunākajos projektos ar platību vidēji 80 kvadrātmetri un cenā līdz 120 000 eiro.
* Trešdaļa jauniešu Latvijā šobrīd dzīvo īrētos mājokļos un vēl trešdaļa – pie vecākiem. Taču nākotnē īrētā mājvietā vēlētos dzīvot tikai 3% jauniešu, tāpēc vairums – 42% aptaujāto jauniešu (20–30 g. v.) – tuvākajos piecos gados plāno iegādāties paši savu mājokli, secināts “Luminor” un SKDS aptaujā šā gada oktobrī.
Trešdaļa mājsaimniecību – pārapdzīvotos mājokļos
Mājokļu pieejamībai vajadzētu būt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā. Tā šovasar, prezentējot pētījuma rezultātus par mājokļu pieejamību Latvijā, sacījis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija.
Daži no OECD secinājumiem
* Privatizācijas procesa rezultātā Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju valstīs, vairums mājokļu ir privātīpašumā – septiņām no desmit mājsaimniecībām mājoklis pieder bez kredītsaistībām.
* Vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli ir zem OECD vidējā rādītāja. Zemie izdevumi par mājokli radījuši citu problēmu – sliktu mājokļu kvalitāti.
* Vairāk kā trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, kas ir augstākais rādītājs OECD. Daudzām mājsaimniecībām nav iespējas pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli, tā izmaksām netērējot vairāk kā 30% no savā rīcībā esošajiem ienākumiem. Hipotekārais kredīts mājokļa iegādei lielai daļai iedzīvotāju nav pieejams.
* Valsts atbalstu – hipotekārā kredīta garantijas ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem – pārsvarā var izmantot mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem Rīgas reģionā.
Tādējādi esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai mājsaimniecību – “neatbalstītais vidusslānis” aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu.
Dažas no OECD rekomendācijām Latvijai:
* investēt kvalitatīvu mājokļu pieejamībā un samazināt būvniecības izmaksas, apsverot ilgtspējīga pašfinansējoša fonda izveidi un jaunu, izmaksu ziņā pieejamu mājokļu būvniecību;
* samazināt ar būvniecību saistītās administratīvās izmaksas;
* attīstīt pieejamāku un pievilcīgāku komerciālo īres tirgu, nodrošinot vienādus nosacījumus visiem komerciālā īres tirgus dalībniekiem;
* samazināt “neatbalstītā vidusslāņa” apmēru, pilnveidojot mājokļu atbalsta apmēra noteikšanu dažādām mājsaimniecībām, [..] nosakot mājokļa atbalsta apmēru vidēju ienākumu mājsaimniecībām, tostarp ģimenēm ar bērniem.
Dati: Ekonomikas ministrija
Ko dara valsts, lai ģimenes tiktu pie mājas vai dzīvokļa?
Kāda ir valsts politika mājokļu pieejamības veicināšanā ģimenēm ar bērniem? Finanšu institūcijas “Altum” mājokļu garantiju programmu ģimenēm ar bērniem īsteno kopš 2015. gada, bet kopš 2018. gada šāda programma tiek piedāvāta arī jaunajiem speciālistiem.
“Altum” valdes locekle Inese Zīle stāsta: “Mājokļu garantiju saņēmēju loks ir skaidri definēts – pirmkārt, valsts atbalstu mājokļa iegādei var saņemt ģimenes ar bērniem vecumā līdz 23 gadiem, otrkārt – jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā varbūt nav bērnu, bet ir iegūta augstākā vai vidējā profesionālā izglītība.
Ģimeņu programmas gadījumā galvenais kritērijs garantijas saņemšanai ir vismaz viena bērna esamība vai iestājusies grūtniecība, turklāt bērns var būt vecumā līdz pat 23 gadiem.
Garantijas galvenais mērķis un ieguvums – tā ļauj samazināt pirmās iemaksas apjomu hipotekārajam aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, bet nepietiek uzkrājumu pirmajai iemaksai.” Garantijas apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Atkarībā no bankas nosacījumiem mājokli iespējams iegādāties ar pirmo iemaksu 5–10% apmērā, bez garantijas šī iemaksa var būt 20% un vairāk, ko ir ievērojami grūtāk iekrāt.
Inese Zīle uzsver, ka “Altum” garantija pēc būtības nav dāvana, bet tā ir iespēja samazināt pirmās iemaksas apmēru, un attiecīgi summu, par kādu samazināta pirmā iemaksa, pārcelt uz kredīta summu. Tas palīdz tikt pie mājokļa ātrāk, jo nepieciešams mazāks laiks pirmās iemaksas uzkrāšanai.
Valsts atbalstu izmantojušas 15 400 ģimeņu
Kopumā kopš programmas sākuma valsts atbalstu mājokļa iegādei jau izmantojušas 15 400 ģimeņu, kurās kopā šobrīd ir vairāk nekā 22 tūkstoši bērni, un vairāk nekā 2500 jauno speciālistu. Kopējais garantijās piešķirtais apjoms pārsniedzis 110 miljonus eiro, savukārt bankas hipotekārajos kredītos ar “Altum” garantijas atbalstu izsniegušas vairāk nekā miljardu eiro.
“Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis zina teikt: “Ar katru gadu “Altum” programmu popularitāte pieaug, un pašreiz jau gandrīz četri no desmit klientiem izmanto atbalsta iespējas.” Vidējā garantija aptuveni 8000 eiro, savukārt vidējais aizdevums, kuram tiek piesaistīta garantija, ir 75 000 eiro, rāda “Altum” dati.
“Mūsu pieredze liecina, ka ģimenes pārsvarā iegādājas vidēja izmēra mājokļus iepriekšējos gados būvētos namos, bieži tie ir divistabu dzīvokļi. Šā gada darījumu statistikā redzams, ka 25% gadījumu ģimenes iegādājas privātmāju. Pārsvarā garantija tiek izmantota gatava mājokļa iegādes darījumiem, tikai salīdzinoši neliela daļa, aptuveni 4% garantiju, ir piešķirta aizdevumiem mājokļa būvniecībai,” stāsta I. Zīle.
Aktīvāk darījumi notiek Rīgā un Pierīga, kur kopumā piešķirti 78% no visām garantijām, Kurzemē – 8%, Zemgalē – 7%, Vidzemē – 5%, Latgalē – 2%. Faktiski tas apliecina daudzbērnu ģimeņu teikto, ka reģionos ir daudz grūtāk tikt pie banku aizdevumiem sava mājokļa iegādei.
Uzlabo programmas
Jāpiebilst, ka kopš šī gada 1. jūlija stājās spēkā vairāki būtiski paplašinājumi mājokļu garantijas programmas noteikumos, kas uzlabo mājokļu pieejamību.
Piemēram, iepriekš garantiju varēja saņemt, kad bērns jau ir piedzimis, bet tagad to var saņemt arī bērna gaidību laikā. Tagad garantiju var saņemt atkārtoti, bet iepriekš valdības noteikumi ļāva garantiju izmantot vienu reizi.
Piemēram, ja mājokļu garantiju klients bija izmantojis kā jaunais speciālists, piedzimstot bērniem, nebija iespējas garantiju izmantot vēlreiz, lai, piemēram, iegādātos lielāku mājokli. Tagad lielāka garantija pieejama ģimenēm, kurās ir četri vai vairāk bērni, šīm ģimenēm garantija ir līdz 30% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 30 tūkstoši eiro.
Cerība uz “Balstu”
Plānots, ka drīzumā sāks darboties programma “Balsts”, kurā uz neatmaksājamu valsts subsīdiju mājokļa iegādei varēs pretendēt daudzbērnu ģimenes, kas bankā ņem kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai. Šonedēļ valdība apstiprināja precizētos nosacījumus subsīdijas “Balsts” piešķiršanai.
Trīs bērnu ģimenēm subsīdijas lielums būs astoņi tūkstoši eiro parastam mājoklim vai 10 tūkstoši eiro, ja mājoklis atbildīs energoefektivitātes prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēkām, savukārt četru un vairāk bērnu ģimenēm subsīdija plānota attiecīgi 10 tūkstoši vai 12 tūkstoši eiro. Vai tas palīdzēs jaunajām ģimenēm ātrāk tikt pie sava mājokļa, laiks rādīs.
Tikmēr Ekonomikas ministrija sākusi darbu pie mājokļu stratēģijas projekta, kuru plānots izstrādāt līdz 2021. gada beigām. Pašlaik stratēģijas sadaļa par atbalstu ģimenēm ar bērniem vēl nav izstrādāta, tomēr kā viens no atbalsta virzieniem iecerēts pilnveidot valsts garantiju programmu atbalsta programmas “Balsts” ietvaros, kā arī piedāvāt atbalstu pieejamu īres dzīvokļu būvniecībai, “Latvijas Avīze” uzzināja ministrijā.
Tāpat mājokļa pieejamībai esot ļoti svarīgi pieņemt jaunu dzīvojamo telpu īres regulējumu, kas šobrīd tiek skatīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uz 3. lasījumu. Tieši īres jautājumu sakārtošana veicinās investīciju ieplūšanu šajā sektorā, jaunu īres māju būvniecību, tādējādi uzlabojot mājokļa pieejamību iedzīvotājiem, norāda ministrijā.
