Rotu dizainere Una Valtere: “Tirdziņi Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir burvīgi, tur var aprunāties ar radošiem cilvēkiem un pircējiem, kas bieži iesaka ko noderīgu.”
Rotu dizainere Una Valtere: “Tirdziņi Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir burvīgi, tur var aprunāties ar radošiem cilvēkiem un pircējiem, kas bieži iesaka ko noderīgu.”
Foto – Andris Ozoliņš

Senās zīmes iederas vismodernākajā dizainā. Saruna ar pērļotāji Unu Valteri 2

Dzīve pati taisa trakus meistarstiķus. Piemēram, no baņķiera cilvēku pārtaisa par rotu dizaineru, kura darbi iekļauti Latvijas Institūta krājumā “Senās zīmes mūsdienu dizainā”.

Reklāma
Reklāma

Ģenētiskais kods

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Kāda būs Ukraina 5-10 gadus pēc kara? Zelenskis aicina nefantazēt, bet divas lietas viņš apsola
Lasīt citas ziņas

Rotu dizaineres Unas Valteres ģimenes sievietes ir lielas rokdarbnieces. Tas dzimtu glābis vairākkārt. Vecvecmammai, mūkot no revolūcijas Pēterburgā, grozs ar rokdarbiem palīdzēja piekukuļot ganu un izglābties, ģērbtai gana drēbēs. Izsūtījumā ziemeļos rokdarbi bija vērtīgs apmaiņas fonds, kas atviegloja atgriešanos mājās. Ne velti viņa mīlēja uzsvērt – ja mācēsi strādāt ar rokām, nekad nepazudīsi. Visi, kas kaut ko mācēja darīt ar rokām, izdzīvoja.

Pēc vidusskolas beigšanas Una ieguva bakalaura grādu augstskolā “Attīstība” un sāka strādāt Labklājības ministrijā (LM) ar investīciju un attīstības projektiem. Algas bija mazas, darba milzīgi daudz, tomēr tas bija radošs. Drīz Una ieguva maģistra grādu sabiedrības vadībā un kļuva par LM nodaļas vadītāja vietnieci. Pēc pirmā dēla piedzimšanas Una nonāca “Parex bankā”, kur no paša sākuma organizēja maksājumu karšu izdošanu. Kad darbs kļuva pārāk rutinēts, Una to mainīja – sāka strādāt citā, mazākā bankā par kredītkaršu daļas vadītāju. Tomēr, kad piedzima otrais dēls un Una atgriezās darbā, sirdi aizvien vairāk vilka uz amatniecību.

Virtuālā apmācība

CITI ŠOBRĪD LASA

Par labu pērļošanai Unu nosvēra brauciens uz Venēciju. Pasaulslavenais Murāno stikls suģestēja ar savu izcilo toni, ko itāliešu meistari panāk, masai pievienojot zeltu un platīnu. Mājās tika atvesti Morāno stikla pērlīšu izstrādājumi, kas kalpoja par stimulu veidot ko līdzīgu. Galu galā pērļošana ir sens latviešu rokdarbs. Švītīgajiem vīriem bija modē greznas zīļu (tā agrāk sauca stikla krellītes) jostas. Sievietes nēsāja augstus zīļu vainagus, jostas, ar zīlēm izšuva tērpus. Tehniku apgūt palīdzēja “Google”. Divās pērļošanas lielvalstīs – ASV un Krievijā – šie daiļamati ir ļoti populāri. Šo valstu vietnēs visvieglāk meklēt mācībām piemērotas interneta saites. Dažos forumos, tostarp biser.ru, var ne tikai aplūkot darbam nepieciešamos materiālus, instrumentus, darba paņēmienus un izstrādājuma paraugus, bet arī iestāties bezmaksas tālmācības kursos. Shēma pakāpeniskā amata noslēpumu apgūšanā ir vienkārša. Piesakies pie meistara bezmaksas kursos, saņem uzdevumu un instrukcijas. Izpildīto uzdevumu nofotografē un nosūti meistaram. Kļūdas palabo un risina jaunu uzdevumu. Visus nepieciešamos materiālus un darbarīkus var nopirkt internetā.

Pirmie soļi

Ar Valsts nodarbinātības dienesta atbalstu Una iekļuva programmā “Atbalsts komercdarbības uzsākšanai”. Rotu studijas izveidei viņa saņēma finansiālu atbalstu un algu uz pusgadu ilgu termiņu. Varēja pirkt apgrozāmos līdzekļus un pamatlīdzekļus. Vaļasprieku uz profesionālām sliedēm palīdzēja nostādīt nopirktās stelles, aprīkojums, labi materiāli, instrumenti un datorprogrammas. Kopā ņemot, stikla pērlītēm nu jau ir veltīti pieci gadi. Tehnikas apguvi meistare sāka ar mežģīņu rak­stu, tad pārgāja uz etnogrāfisku ornamentu. Lai vecie raksti “nesmaržotu pēc naftalīna”, tie organiski jāiekļauj mūsdienīgā apģērbā, kas ir ieturēts un kvalitatīvs. Visu laiku jāeksperimentē, rotām jābūt ne tikai tautiskām, bet arī modernām, tādām, lai pilnīgi iekļautos urbānās mākslas konceptā. Darbiem jābūt izturīgiem, praktiskiem, bez liekām detaļām. Patlaban Una pērļotājas amatu ir attīstījusi līdz jaunai, mūsdienīgai kvalitātei un izveidojusi savu dizaina konceptu.

Pēc aprocēm tapa jostas. Attīstot aušanas tehniku, meistare panāca to, ka varēja iztikt bez oderes un jostas kļuva stingras. Turklāt Japānā ražotās krellītes ir ļoti kvalitatīvas. Unai izdevās atrast labu ādas apstrādes speciālistu, kas veidoja aizdari. Atstrādāts etalons, tehnoloģija un izgatavošanas shēma. Lai jostu un aproci pienācīgi pasniegtu, izveidota oriģināla koka kastīte.

Amatnieku cunfte

Mākslinieks, ja viņš izveidojis patiešām ko labu, vēlas to atrādīt citiem. Una uzskata – tirdziņi Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir burvīgi, tur var aprunāties ar radošiem cilvēkiem un pircējiem, kas nereti iesaka ko darbam noderīgu. Piemēram, pircējs interesējās, kāpēc nevar nopirkt šaurās aproces. Una sāka tās gatavot, un patlaban šaurās aproces ir ļoti populāras. Amatnieku vidē Una beidzot jūtas kā savā vietā. Pēc biroja darba tā ir jauna pasaule. Ilgajos gados ministrijā un bankā iznāca tikties tikai ar amata brāļiem. Tiekoties ar cilvēkiem, redzi, ka viņam tavs darbs patīk, mirdz acis. Šo sajūtu Una sauc par “paldies sajūtu”, un tā ir nenovērtējama balva.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.