Seno baltu pēdas Ukrainā: arheologi uzgājuši 10.–12. gadsimta apbedījumus 2
Ukrainas arheologi apmēram 100 kilometru uz dienvidiem no Kijevas uzgājuši 10.–12. gadsimta apbedījumus, kuri, spriežot pēc rotām un citiem atradumiem, piederīgi kādai no baltu tautām – iespējams, senprūšiem, kuršiem vai Nemunas lejteci senatnē apdzīvojušajiem skalvjiem.
Par to, atsaucoties uz Ukrainas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta sniegto informāciju, vēsta Ukrainas mediji. Kapulauks, kam dots “Ostrivas” nosaukums, atklāts jau 2017. gadā, taču tagad tā izpēte izvērtusies pilnvērtīgā zinātniskā projektā, par kuru paziņots sabiedrībai.
Līdz šim izpētīti 67 apbedījumi.
Tajos mirušajiem līdzi dotos cirvjus, šķēpu uzgaļus, zobenus, kaklariņķus, dažādu tipu saktas, aproces ar zvērgalvu galiem ukraiņu pētnieki sauc par unikālu atradumu, jo tipoloģiski tie atbilst rietumbaltu tautām un tā saucamajam vēlajam vikingu laikmetam.
Divi apbedījumi, kuru vecums noteikts ar radioaktīvā oglekļa metodi, attiecas uz laiku starp 980. un 1020. gadu, seši – uz laiku starp 1010. un 1040. gadu. Salīdzinot ar līdzīgu rotu atradumiem Latvijas un Lietuvas teritorijā atklājies, ka laika ziņā tie sakrīt, kaut tos šķir vairāk nekā tūkstoš kilometru.
Mirušie guldīti kapā ar galvu uz ziemeļiem un, spriežot pēc kapu piedevām, gandrīz visi bijuši gados samērā jauni karavīri.
Vidējais apbedīto vecums – 35 gadi. Bērnu apbedījumu ir ļoti maz. Arheologu pieredze liecina, ka tāda aina atbilst ieceļotāju pirmajam vilnim, kas vēl nav iedzīvojies jaunajās teritorijās. Par to, ka ieceļojušie balti Ukrainas teritorijā nav uzkavējušies ilgi, norāda vietējos apstākļos izdarīta rotaslietu remonta pēdu trūkums – parasti uz saktām tas ir sastopams.
LU Latvijas Vēstures institūta direktors, arheologs Guntis Zemītis apstiprina: “Jā, Ukrainā rietumbalti – jātvingi ir bijuši. Ziemeļos varbūt bija saskarsme arī ar senprūšiem. Rajonā ap Bugu Kijevas kņazi ar viņiem karoja. Baltu izplatības austrumu robeža ir diezgan neskaidra, taču šādi kapulauki var palīdzēt to precizēt.”
