Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa topošās valdības partneri paraksta koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.
Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa topošās valdības partneri paraksta koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Seši topošie ministri noliks Saeimas deputāta mandātu, bet ir arī neizlēmušie 0

Vismaz seši Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības ministri gatavojas nolikt deputāta mandātus, tomēr ir arī neizlēmušie.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Deputātam, kurš apstiprināts ministra amatā, ir iespēja uz ministra pilnvaru laiku nolikt deputāta mandātu. Ja deputāts noliek mandātu, viņa vietā Saeimā strādā tas cilvēks, kurš pirmais palicis “aiz svītras” konkrētajā vēlēšanu apgabalā.

No 13 topošajiem ministriem desmit ir ievēlēti Saeimā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Seši no viņiem aģentūrai LETA jau apliecināja, ka neplāno savienot abus amatus, attiecīgi noliks deputāta mandātu. Savukārt, piemēram, partijas “KPV LV” virzītā labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča vēl nav izlēmusi, ko darīs, uzsverot, ka paļausies uz “KPV LV” frakcijas viedokli.

Deputāta mandātu plāno nolikt Jaunā konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Viņš aģentūrai LETA teica, ka to darīs, jo vēlas koncentrēties uz ministra darbu. Bordāna vietā parlamentā varētu strādāt Jānis Cielēns.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, bet satiksmes ministra amatam – Tāli Linkaitu. Šie politiķi arī ievēlēti Saeimā, un Linkaita vietā parlamentā varētu strādāt Jānis Butāns, bet Šuplinskas vietā – Andris Kazinovskis. Šuplinska aģentūrai LETA jau apliecināja, ka uz ministrēšanas laiku noliks deputātes mandātu.

Šonedēļ “KPV LV” izvirzīja jauno ekonomikas ministra kandidātu – Ralfu Nemiro, jo Didzis Šmits savu kandidatūru atsauca. Nemiro vietu parlamentā varētu ieņemt Jelgavas novada domes deputāts Aivars Geidāns.

Tāpat “KPV LV” mainījies labklājības ministra amata kandidāts – sākotnēji uz šo amatu kandidēja parlamentāriete Ieva Krapāne, kura savu kandidatūru atsauca. Vēlāk “KPV LV” šim amatam izvirzīja Ramonu Petraviču. Viņas vietā parlamentā varētu darboties Saldus novada pašvaldības vides pārvaldības speciālists un uzņēmuma “Austrumu Lauki valdes priekšsēdētājs Edgars Kronbergs.

Petraviča aģentūrai LETA uzsvēra, ka pagaidām nav pieņēmusi lēmumu, vai atteiksies no Saeimas deputāta mandāta vai arī apvienos šos amatus. Šī lēmuma pieņemšanā politiķe paļausies uz partijas “KPV LV” frakcijas viedokli.

Reklāma
Reklāma

“KPV LV” iekšlietu ministra amatam izvirzījusi Sanda Ģirģena kandidatūru, bet viņš parlamentā nav ievēlēts.

“Jaunā Vienotība” (JV) jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Ārlietu ministram amatam izvirzīts Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam – Jānis Reirs. Abi politiķi ir ievēlēti 13.Saeimā.

Rinkēvičs ar sava padomnieka Mārtiņa Drēģera starpniecību aģentūrai LETA jau apliecināja, ka uz ministra pilnvaru laiku noliks parlamenta deputāta mandātu. Uz viņa vietu Saeimā varētu pretendēt Kārlis Šadurskis, kurš gan pašlaik darbojas Eiropas Parlamentā (EP), bet kā nākamais uz vietu Saeimā varētu pretendēt līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Savukārt Reira vietā Saeimā varētu darboties iepriekšējā sasaukuma parlamentārietis Atis Lejiņš. Reirs aģentūrai LETA apliecināja, ka plāno nolikt deputāta mandātu Saeimā. Vienlaikus ministrs norādīja, ka, kaut arī kļūs par finanšu ministru, viņš turpinās sekot līdzi labklājības nozarē notiekošajam.

“Attīstībai/Par!” (AP) lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, savukārt veselības ministra amatam – Ilzi Viņķeli.

Pabriks un Pūce ir ievēlēti Saeimā, un viņu vietā parlamentā varētu strādāt attiecīgi šī politiskā spēka pārstāvji Mārtiņš Šteins un Dace Bluķe. Pabriks aģentūrai LETA apliecināja, ka uz ministra pilnvaru laiku noliks deputāta mandātu, jo abus amatus viņš nespēšot savienot.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiek virzīts Kaspars Gerhards.

Melbārde ir arī 13.Saeimas deputāte, un viņas vietu parlamentā varētu ieņemt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks. Melbārde aģentūrai LETA apstiprināja, ka plāno nolikt deputāta mandātu, jo uzskata, ka ministra un deputāta pienākumu pilnvērtīga un kvalitatīva izpilde vienlaicīgi nav apvienojama.

Kā ziņots, Saeima šodien plāno balsot par Kariņa valdības apstiprināšanu. Kariņa valdībā darbotos ministri no pieciem politiskajiem spēkiem – JV, “KPV LV”, AP, JKP un VL-TB/LNNK.