Seši vingrojumi astmas profilaksei 0
Līdz ar plaukšanas un ziedēšanas sākumu pavasarī daudziem saasinās astma, tāpēc noderēs vingrojumi, kas palīdz koriģēt elpošanu, proti, ieelpas un izelpas attiecību, pagarinot izelpu. Tie arī uzlabo krūšu kurvja mobilitāti, cilvēka emocionālo stāvokli un palīdz nomierināties. Vingrojumu izpildei nevajag dārgu inventāru, tos var veikt mājās, bet daļu no tiem – arī darbā vai skolā. Ģimenes lokā kopā ar bērniem šie vingrojumi būs kā rotaļa, jo noderēs ne tikai astmas slimniekiem, bet arī veseliem cilvēkiem.
“Pēdējā laikā pacientu skaits palielinās. Praksē katru dienu ir vairāki pirmsskolas un skolas vecuma bērni, kuriem astam jau diagnosticēta vai kuri tiek novēroti, jo ir aizdomas par šo kaiti,” stāsta fizioterapeite Sigita Berga. “Visticamāk, astmas izplatība skaidrojama ar mazkustīgu dzīvesveidu – bērni vairs nerotaļājas pagalmā pēc mācībām skolā, bet sēž pie datoriem vai televizora. Vainojams arī aspringtais dzīves ritms un vecāku aizņemtība – viņiem trūkst vecāku uzmanības, miera un drošības sajūtas. Nozīme ir arī uztura paradumu maiņai. Kopumā bērni dzīvo stresainākā vidē un kļūst uzņēmīgāki pret dažādām saslimšanām.”
Vingrojumi paredzēti ne tikai astmas slimniekiem, bet arī veselajiem, tomēr īpaši produktīvi būs cilvēkiem, kuriem ir saspringums plecu joslā, nepareiza elpošana (elpo galvenokārt ar plecu joslu, iesaistot palīgmuskulatūru), rigids jeb stīvs krūšu kurvis, stress, nogurums un palielināts emocionālais saspringums. Kustības uzlabos garastāvokli, jo izdalīsies tā dēvētais laimes hormons serotonīns.
“Protams, ir dažādu grūtības pakāpju vingrojumi – tas atkarīgs no iztēles un aprīkojuma. Katru vingrojumu var apgrūtināt ar nestabilākiem sākuma stāvokļiem, var pievienot līdzsvara virsmas, tuneļus, tomēr mērķi paliek tie paši,” stāsta fizioterapeite.
Astmas profilaksei nepietiek ar vingrojumiem vien. Jānovērš provocējošie faktori jeb alergēni – jālikvidē mājdzīvnieku apmatojums, putekļi, pelējums, nedrīkst lietot pārtikas produktus, kas izraisa alerģiju, jāpārtrauc smēķēšana, arī pasīvā.
Viens no svarīgākajiem astmas riska faktoriem ir stress. Jācenšas mazināt emocionālo sasprindzinājumu gan sevī, gan ģimenē kopumā. Bronhiālā astma ir psihosomatiska saslimšana – tās attīstībā svarīga ir ne tikai alergēnu iedarbība un iedzimtība, bet arī cilvēka emocionālais stāvoklis. Ilgstoši cīnoties ar emocijām un stresu, rodas ķermeniska atbildes reakcija, šajā gadījumā – astma.
Slimības profilaksei jānodrošina tāda aerobā slodze, kas neizraisa aizdusu, – tās laikā jāspēj parunāt bez elpas trūkuma. Ieteicama peldēšana, soļošana, nūjošana, riteņbraukšana. Šādas slodzes laikā uzlabojas elpošanas sistēmas funkcionālās spējas – vairojas izturība, tiek ventilētas visas plaušu daivas, kas ikdienā parasti nenotiek.Šos vingrinājumus vajadzētu izpildīt vismaz reizi dienā, vislabāk no rītiem. Daudz laika tie neprasa, bet palīdz kārtīgi pamosties, izkustēties un sagatavoties dienai.
1. Stiepšanās augšup
1. Abu roku plaukstas uzliek uz pretējās rokas elkoņiem.
2. Ieeplo un stiepj rokas augšup, cik vien var.
3. Izelpojot virza rokas lejup. Vingrojums uzlabo krūšu kurvja mobilitāti un elastību.
