1820. gada 8. aprīlī. Zemnieks atrod skaistuma ideālu 0
Pirms 200 gadiem grieķu zemnieks Jorgs Kentrots, meklēdams celtniecībai derīgus akmeņus sengrieķu pilsētas Milosas drupās, Milosas salā uzgāja nišu ar paslēptu divus metrus augstu kādas sievietes marmora tēlu. Tas bija sadalīts divās daļās – kailajā torsā un apakšējā, apģērba segtajā.
Līdzās figūrai gulēja vairākas tā sauktās hermas – taisnstūra kolonnas ar kādu personību krūšutēliem, skulptūras roku fragmenti, kā arī postaments ar uzrakstiem.
Kas noticis ar postamentu un rokām, precīzi nav zināms, un par to ir dažādas versijas un nostāsti, gluži tāpat kā par šīs figūras atrašanas apstākļiem un ceļu uz Parīzes Luvru, kur dārgums apskatāms patlaban. Skaidrs ir tas, ka ap 150. gadu p. m. ē. izgatavotais mākslas darbs mūsdienās uzskatāms par vienu no antīkās sengrieķu mākslas un arī sievietes skaistuma etaloniem.
Tā kā pieņēma, ka atveidotā ir skaistuma dieve Afrodīte, romiešu variantā Venera, tad šedevrs ir plaši pazīstams ar nosaukumu Milosas Venera.
Tiesa, vēl pastāv versija, ka tā ir jūras dieva Poseidona sieva Amfitrīte, jo Milosas salā plaši tika piekopts Amfitrītes kults. Grieķu zemnieks, kas dārgumu atrada, uzreiz saprata, ka ar to varēs nopelnīt, un pārdeva figūru kādam francūzim, kurš salā nodarbojās ar antīko kultūras vērtību meklēšanu, jo Rietumeiropā 19. gadsimta sākumā tās bija kļuvušas par modes lietu.
Grieķija un Egejas jūras salas tobrīd bija Osmaņu impērijas īpašums, un turku varasiestādes esot pretojušās Veneras aizvešanai uz Franciju. Pēc nostāstiem, franču jūrnieku un turku kautiņā, iekraujot tēlu kuģī, arī zudušas tā rokas. Viena no tām it kā turējusi krītošā apģērba krokas, bet otra sniegusi ābolu.
Lai kādas arī būtu nianses, galu galā atradums nonāca pie Francijas sūtņa Stambulā, viņš to uzdāvināja Francijas karalim Luijam XVIII, kurš lika dāvanu novietot Luvras pilī.
