1910. gada 21. maijā. Mežaparka “dārzu pilsēta” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem Rīgas parku un dārzu priekšnieks Georgs Kūfalts un arhitekts Vilhelms Reslers pabeidza darbu pie reprezentatīvas villu kolonijas projekta Ķeizarmežā/Mežaparkā, atzīmējot šo datumu projekta dokumentācijā.
Priekšlikums pārveidot pilsētai piederošo kāpainā priežu meža un Ķīšezera piekrastes rajonu tautas atpūtas parkā un vasarnīcu kolonijā Rīgas domē pirmo reizi tika skatīts vēl 1898. gadā, kad viens no idejas virzītājiem bija Rīgas pilsētas inženieris Gustavs Ādolfs Agte.
Vēlāk, ap 1901. gadu, Mežaparka pārveidošanas projektu pārņēma Kūfalts un viss pasākums saskanēja ar Rīgas 700 gadu jubilejas svinību laiku.
Iecere bija apmēram piekto daļu Mežaparka apbūvēt īpaši projektētām, videi piemērotām un dabu saudzējošām villām, kamēr pārējā meža teritorija paliktu parkam.
Tas atbilda tolaik aktuālajai, 19. gadsimta beigās Anglijā un Vācijā popularitāti guvušajai dārzu pilsētas koncepcijai. Ap 1902. gadu Mežaparka teritorijā parādījās pirmā jaunā iela – Hamburgas iela.
Rīgas domnieki bija arī izdomājuši, kā dārzu pilsētas projektu sākuma stadijā finansēt.
Proti, naudai no būvniecības un labiekārtošanas laikā izcirsto priežu pārdošanas, tāpat no norakto kāpu smilšu realizācijas, bija jāieplūst īpašā Ķeizarmeža veidošanas kontā.
Tajā pašā laikā Kūfalts un Reslers, projektējot apbūvi, centās pēc iespējas saudzēt kā kokus, tā reljefa dažādību, ko arī uzskatīja par šīs vietas vērtību.
Ģimeņu mājām vajadzēja būt ar lauku apkaimei raksturīgām iezīmēm, taču vienlaikus tam laikam modernām, ar visām ērtībām.
Kūfalta un viņa kolēģa ieceres gan realizējās tikai daļēji, taču arī citi Mežaparka apbūves darbu turpinātāji ievēroja iepriekšminētās idejas.
