Bastejkalnā dzīvību zaudēja pieci cilvēki. Kā notika omoniešu uzbrukums pirms 30 gadiem 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1991. gada 20. janvārī. Uzbrukums Iekšlietu ministrijai
Pirms 30 gadiem barikāžu dienās notika omoniešu uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai.
Uzbrukumā un tostarp no nezināmu šāvēju, acīmredzot padomju armijas specvienību kaujinieku, lodēm Bastejkalnā dzīvību zaudēja pieci cilvēki – milicijas leitnants Vladimirs Gomonovičs, iekšlietu daļas inspektors Sergejs Konoņenko, kinorežisors Andris Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš, bet februāra sākumā no gūtajiem ievainojumiem nomira arī kinooperators Gvido Zvaigzne.
Kaut arī pilnībā visa notikušā organizatoriskais, pavēļu došanas un izpildes mehānisms nav zināms, mūsdienās ir kopumā skaidrs, ka tā bija provokācija ar mērķi izraisīt haosu un plašāka mēroga sadursmes pilsētā, lai varētu iejaukties PSRS armija un rastos iemesls Latvijā pasludināt PSRS pārvaldi, kas pavērtu ceļu barikāžu un visas neatkarības kustības likvidēšanai ar brutālu spēku.
Tādā scenārijā bija ieinteresēti tiklab impēriskie spēki Maskavā, kā interfronte, Vislatvijas glābšanas komiteja un Alfrēda Rubika promaskaviskie komunisti.
Kara korespondents un PSRS armijas pulkvedis Modris Ziemiņš (1944–2016) nupat iznākušajā grāmatā “Rīgā deg ugunskuri” raksta: “Tas notika pēc padomju karamākslas klasiskā parauga, kas paredz kaujas apstākļos pilsētā ieņemt vispirms ēkas pirmo un pēdējo stāvu. Tā arī tika izdarīts.
Vispirms tika ieņemts pirmais un piektais stāvs. Nav vajadzīga izcila spriestspēja, lai sazīmētu vainīgo.
Pēc tam viegli saprast arī to, kāpēc Viktors Alksnis ar putām uz lūpām klaigāja: ja Latvijas varasiestādes mēģinās vērsties pret “Omon” vienību, iejauksies armija un tam var būt neparedzamas sekas”.
Ziemiņš atsaucas uz omoniešu un arī vairāku padomju militārpersonu vēlāk sniegtajām liecībām, ka uzbrukuma operāciju vadījis armijas pulkvedis ar gaisa desanta karaspēka zīmotnēm. Omonieši bija tikai šī traģiskā stāsta redzamākā daļa.
