1919. gada 28. februārī. Latvijas pirmais ārējais aizņēmums 0
Pirms 100 gadiem Latvijas Pagaidu valdības vadītājs Kārlis Ulmanis Kauņā izdarīja Latvijas vēsturē pirmo ārējo aizņēmumu. Lietuva tās Tirdzniecības un rūpniecības bankas personā garantēja Latvijai piecus miljonus vācu ostmarku no summas, kuru lietuvieši pirms tam bija saņēmuši kā aizņēmumu no Vācijas.
Principiālu vienošanos par kredītu Ulmanis un Pagaidu valdības finanšu ministrs Kārlis Puriņš ar Lietuvas kolēģiem bija panākuši jau februāra vidū, tiekoties Stokholmā. Nākamajā dienā, 1. martā, Latvija parakstīja līgumu ar Lietuvu, piekrītot apmaiņā pret aizdevumu nodrošināt Lietuvas valdībai tiesības Liepājas ostā pieņemt tai domātās preces un militārās kravas neierobežotā daudzumā. Visus kraušanas darbus lietuvieši izdarīja par saviem līdzekļiem.
Lietuva drīkstēja preču un militāro sūtījumu apsargāšanā Liepājā izmantot savu armiju.
Latvijas valdība apņēmās “par vispārpieņemtu maksu” nodot Lietuvas valdības rīcībā nepieciešamās krasta platības vai noliktavu ēkas, iespēju robežās palīdzēt lietuviešiem ar dzelzceļa vagoniem un citiem transporta līdzekļiem.
Visas Lietuvas tranzītpreces, kas ienāca Liepājas ostā pa Latvijas teritoriju vai Latvijai piederošiem piekrastes ūdeņiem, tika atbrīvotas no muitas. Ar tādiem pašiem noteikumiem Lietuvas valdība drīkstēja savas preces izvest caur Liepāju.
Līguma priekšpēdējais punkts noteica, ka abas valstis turpmāk saskaņos savas darbības cīņā pret lieliniekiem.
