1859. gada 8. martā. Dzimis lielisko Rīgas centra namu arhitekts 0
Pirms 160 gadiem Mazsalacas pagastā zemkopja un tirgotāja ģimenē piedzima viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, arī Rīgas domes loceklis un aktīvs 19./20. gadsimta mijas latviešu sabiedriskās un ekonomiskās dzīves līdzdalībnieks Konstantīns Pēkšēns (1859–1928).
Rīgā vien pēc viņa projektiem uzceltas aptuveni 230 ēkas, taču būvēts tāpat Jelgavā, celti Ādažu un Doles pagastnami un Lejasciema baznīca.
Rīgas centrā Pēkšēna arhitektūras piemēri apskatāmi teju uz katra soļa – K. Barona, Tērbatas, Elizabetes, Brīvības, Dzirnavu, Marijas ielā un citur. Bieži vien tie slejas uz ielu stūriem – piemēram jūgendstila nams Alberta ielā 12, kur mūsdienās iekārtots Jūgendstila muzejs, vai nams ar pulksteņa torni Tērbatas ielā 14 uz Tērbatas un Dzirnavu ielas stūra.
Arhitektūras vēsturnieki tāpat atzīmē Berga bazāra apbūvi, kas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem ievirzīt dzīvokļu, veikalu un biroju kompleksu iekšējā kvartālā.
Pēkšēns pievērsa lielu uzmanību tam, lai viņa projektētā ēka iekļautos kopainā. Viņš tāpat uzskatīja, ka dzīvokļiem jābūt higiēniskiem – gaišiem, ar centralizētu kanalizāciju un apkuri, lai pagalmos būtu vieta bērnu rotaļlaukumiem un apstādījumiem. Pēkšēns popularizēja šādas idejas presē.
Kā turīgs arhitekts viņš nodarbojās ar mecenātismu, pirka latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša un citu darbus. Rozentāls kādu laiku dzīvoja pie Pēkšēna.
