Piemiņas akmens Strazdumuižas pamatskolas vietā.
Piemiņas akmens Strazdumuižas pamatskolas vietā.
Piemiņas akmens Strazdumuižas pamatskolas vietā.

1919. gada 3. jūlijā Strazdumuižas pamiers 2

1919. gada 3. jūlijā pirms 100 gadiem Rīgas igauņu pamatskolas ēkā Strazdumuižā, Juglā plkst. 3.30 tika noslēgts pamiers starp vācu Dzelzsdivīzijas, vācbaltu landesvēra un latviešu–igauņu karaspēka vadības pārstāvjiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Pamieru slēdza pēc Cēsu kaujām un reizē ar tām šis dokuments iezīmēja vācu dominances noslēgumu Latvijā. Pamieru faktiski uzspieda Rietumu sabiedroto misija, jo igauņu armija un latviešu Ziemeļlatvijas brigāde, atrodoties jau Rīgas pievārtē, bija gatava ieņemt vācu kontrolēto pilsētu ar kauju. Igauņu ienākšana Rīgā radītu negatīvu noskaņojumu latviešos. Sabiedrotie bija ieinteresēti pēc iespējas ātrāk pārtraukt pretlieliniecisko spēku savstarpējo apkarošanos, jo pretējais būtu izdevīgs galvenajam ienaidniekam austrumos.

Nakts sarunas Strazdumuižā ritēja ārkārtīgi smagi un vairākkārt draudēja izgāzties. Līguma nozīmīgākā daļa paredzēja, ka vāciešiem līdz 5. jūlija jāatkāpjas no Rīgas Jelgavas virzienā un jāgatavojas aiziešanai no Latvijas teritorijas uz Vāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus Kārļa Ulmaņa valdībai pienācās atkāpties un Tautas padomei bija jāsastāda jauns kabinets, kurā pēc sabiedroto prasībām bija jāpārstāv arī minoritātes, tas ir, vācieši, krievi un ebreji. Līdz jaunas valdības izveidošanai varu Rīgā pārņēma civilgubernators angļu pulkvedis Stīvens Tallents un militārgubernators – amerikāņu pulkvedis Ernests Daulijs.

Par savu rezidenci tie izvēlējās Bruņniecības namu, tas ir, tagadējo Saeimas ēku, virs kuras pacēla Latvijas karogu. Jau 2. jūlija vēlu vakarā Vācijas armija un landesvēristi pārvācās uz Daugavas kreiso krastu. Galvaspilsēta palika pulkveža Jāņa Baloža latviešu un firsta Līvena krievu vienību rokās. Vācu aiziešanu pavadīja sadursmes ar latviešu vienībām un Daugavmalas tirgus tirgotavu izlaupīšana. Vācu zaldāti par smiekla naudu izpārdeva iedzīvotājiem pārtikas krājumus no armijas noliktavām – marmelāde piedāvāta “veseliem spaiņiem”.