1919. gada 15. oktobris. Latvijas armijas desantoperācija Daugavgrīvā un Bolderājā 0
Pirms 100 gadiem angļu un franču karakuģi sāka apšaudīt bermontiešu pozīcijas Daugavgrīvā un Bolderājā.
Tajā pašā dienā Latvijas armija, izmantojot upes kuģīšus un velkoņus, veica desantoperāciju un ieņēma abas minētās vietas, saņemot gūstā ap 300 pretinieku, kā arī iegūstot kā trofejas lielgabalus, ložmetējus un citu militāru mantību, ieskaitot radiostacijas.
Bez sabiedroto atbalsta operācija nebūtu bijusi veiksmīga, jo Latvijas armijai trūka pienācīgas artilērijas.
Savukārt bermontiešiem britu un franču aktīva iejaukšanās latviešu pusē bija nepatīkams pārsteigums. Lai novērstu uzmanību no gatavotā uzbrukuma Daugavas grīvā, iepriekšējā naktī trīs Daugavpils kājnieku pulka rotas devās uzbrukumā pāri Lībekas un Dzelzs tiltiem.
Mērķis bija radīt priekšstatu, ka tieši šajā vietā sekos lielāks Latvijas armijas uzbrukums. Vai maldinošais efekts tika sasniegts, grūti sacīt, taču riskantā akcija bija organizēta slikti.
Latviešu karavīri šajā māņu uzbrukumā cieta lielus zaudējumus, faktiski uzupurējās. Spēcīgās apšaudes dēļ tiltu pretējos galos tie nostiprināties nespēja.
Gaismai austot, karavīri sāka atkāpties, taču ne visiem tas izdevās. Daugavpils kājnieku pulka 10. rotas vads tika pilnībā iznīcināts – tā karavīri krita vai nonāca gūstā.
Tikmēr Daugavas grīvā izsēdušās vienības palēnām virzījās gar upi iekšzemē, apdraudot bermontiešu aizmuguri. 16. oktobrī Latvijas armijas virspavēlnieka amatā Dāvi Sīmansonu nomainīja pulkvedis Jānis Balodis.
